riebīgs
riebīgs -ais; s. -a, -ā
riebīgi apst.
1.Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku).
PiemēriTur jau viņš stāvēja - visas nelaimes cēlējs, riebīgais Spāksts ar savu līko degunu, īso kaklu, nekaunīgajām acīm un smīnu!
- Tur jau viņš stāvēja - visas nelaimes cēlējs, riebīgais Spāksts ar savu līko degunu, īso kaklu, nekaunīgajām acīm un smīnu!
- Man gan šis kungs nelikās riebīgs.
1.1.Tāds, kas izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
PiemēriRiebīgs egoisms.
- Riebīgs egoisms.
- Krustiņš (savelk nicinoši lūpas): Fui, tava mīlestība man riebīga! - Matilde (izmisusi): Viņš mani ienīst, un es nevaru bez viņa dzīvot.
- ..vainu viņa [Liena] neapzinājās, tikai ar varu noturējās, neieskrējusi atpakaļ un neiespļāvusi tajā resnajā [Ješkas] purnā, tik bezgala riebīgs tas izlikās.
- Tajā vakarā vīrs viņu pirmoreiz piedauzīja, pirmoreiz nosaukāja riebīgos vārdos.
1.2.Par darbību, apstākļiem, parādībām.
PiemēriViņa [Ērika] ieraudzīja sava vīra asinīm pārplūdušo galvu un šausmas sagrāba to, jo Ērika nebija domājusi, ka slepkavība var būt tik riebīga.
- Viņa [Ērika] ieraudzīja sava vīra asinīm pārplūdušo galvu un šausmas sagrāba to, jo Ērika nebija domājusi, ka slepkavība var būt tik riebīga.
- Pēkšņi Gunārs ievēroja, ka viņi atrodas gaužām riebīgā vietā: debess izbālējusi, mākoņu skrandas aizplīvo sauli... tik drēgns, ka jādrebinās! Apkārtne līdzīga pustuksnesim, un ūdens kā rūsgans duļķis.
- Varat ticēt, pasaulē nav nekā riebīgāka par to kā iet pie tādas krustmātes aizņemties naudu.
- Radio spēlē. Salds tenors dzied saldu dziesmu vācu valodā. Apnicīgi, riebīgi, līdz kaklam.
1.3.Par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmi.
Piemēri..nebija [gūstekņiem] cerību izrauties no šī maisa: sargāja sienas, sargāja sargi.. Domās jau atteicām dzīvei ardievas. Apņēma nejēdzīgi riebīga sajūta, bet baiļu nebija.
- ..nebija [gūstekņiem] cerību izrauties no šī maisa: sargāja sienas, sargāja sargi.. Domās jau atteicām dzīvei ardievas. Apņēma nejēdzīgi riebīga sajūta, bet baiļu nebija.
- Laipoju plānās, nonēsātās kurpēs, jūtos riebīgi, mitrums spiežas pazolēs.
- Riebīgi bija ap sirdi Ventspils ostas priekšnieka palīgam Augustam Karnītim. Pat skaistā, saulainā diena nespēja uzlabot garastāvokli.
1.4.Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, izturēšanos).
PiemēriRiebīgs kukainis.
- Riebīgs kukainis.
- Lauvas liesmojošās acis ir gan bīstamas, bet nekad riebīgas.
- Ar izbailēm nomanu, ka šakāļi nāk arvien tuvāk. ..katrā acumirklī man liekas, ka dzirdu viņu riebīgo šņakstēšanu, kā tie aizsāk Ērgli pie astes...
2.Tāds, kas izraisa ļoti nevēlamu, nepatīkamu fizioloģisku stāvokli, ļoti nevēlamas, nepatīkamas sajūtas.
PiemēriRiebīga smaka.
- Riebīga smaka.
- «Ak, kā man gribas ēst!» Kārlēns čukstēja uz Birkenbaumu. «Kaut jel tās zivis nebūtu bijušas tik riebīgas!»
- Basās kāju pēdas plikšēja riebīgā glumā lipeklī.
- Kopš riebīgā podagra bojāja dzīvi, Strūga ik rītus skrēja nelielu krosu.
- Ir kādreiz riebīgi sapņi, lietuvēns, smagi sviedri, grūta elpa, rēgu rinda, bet no tā visa var pamosties..
3.Ļoti slikts, ļoti nevēlams, nepatīkams (par laikapstākļiem).
PiemēriLaiks metās aizvien riebīgāks.
- Laiks metās aizvien riebīgāks.
- Lija sīks, smalks lietus, pūta riebīgs vējš..
- «Kāds drēgnums un riebīga migla..»
3.1.Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
PiemēriRiebīgs rudens.
- Riebīgs rudens.
- Riebīga diena.
- ..esmu svēti pārliecināts, ka tādā riebīgā, lietainā vakarā uz Gaiziņa neviena nebija.
Avoti: 6-2. sējums