riestuve
riestuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
riestava -as, s.
Šķēru veltnis (stellēm).
PiemēriTad viņa izkāpa no stellēm.. un aizgāja pakaļgalā pataustīt, cik kārtu riestuvei vēl palicis.
- Tad viņa izkāpa no stellēm.. un aizgāja pakaļgalā pataustīt, cik kārtu riestuvei vēl palicis.
- Mani [zēnu] iesēdināja stellēs starp riestuvi un nītīm, un tad vis tu, puisīt, tik drīz laukā netiec.
Avoti: 6-2. sējums