roka | LLVV

roka

roka -as, s.

1.Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).

PiemēriLabā roka.

Labā roka.
Spēcīgas rokas.
Veiklas rokas.
Sniegt roku.
Māt ar roku.
Sasist rokas.
Sakrustot rokas.
Iespiest rokas sānos.
Plātīties (ar) rokām.
Maciņš izkrīt no rokām.
Liena.. pārlaida delnu savas izkapts kātam: Osis to bij iztaisījis no sausas eglītes.. ar baltu kļavas koka kloķīti kreisajai rokai..
..nesamie novelk rokas, soļi tomēr iznāk smagi. ..Viņa apstājas, noliek čemodānus un atpūšas.
Putriņu māte mēdza iespiest rokas sānos, paspert dažus draudošus soļus tuvāk un.. enerģiski klāt vaļā: «Vai man vieglāk, ka citiem tāpat..»
Pirms pāris gadsimtiem cilvēki visus darbus vēl veica galvenokārt ar rokām, ar vienkāršākajiem darba rīkiem.
sal. ..viļņi viņu [peldētāju] lēni šūpoja kā mātes rokas bērnībā.
pārn. Pār.. jumtu cieši savijas zaru rokas, kurās nereti skraida caunas un vāveres.
pārn. Esi mūžam sveicināta, tu pelēkā smilts, kas.. manas pēdas kādreiz saņēmusi mīkstām rokām!
pārn. Dienā iztvīkušo zemi ar valganu roku noglāsta nakts. Zāļu stiebri nolikuši rasas smagumā..
..tā sauca viņa māsu, kas kalpoja lielmātei par rokas meitu un nu kā ik vakaru nāca savai kundzei garšīgo Liepavota ūdeni nest.
Kungs paņēmis cūku ganu līdzi par savu rokas puisi.
Beidzot arī Rūdi aizsauca uz klēti. Vilmeris tam iedeva rubli rokas naudas: nākamajā vasarā viņš būšot Rūda saimnieks.
Līze.. apspieda kliedzienu - tur aizgāja viņas līgavainis.. ar citu pie rokas.
Paņēmu kucēnu uz rokām un sāku nest..
Vīrietis paņēma sievieti zem rokas, un viņi abi aizgāja pa ēnaino celiņu..
Roplaiņu mājas pagalms. Pa labai rokai dzīvojamā ēka, pa kreisai klētiņa.
Dzīvoklis viņam skaistā vietā, tūlīt aiz Torņakalna stacijas viadukta pa labi roki..
Visiem bija pacilāts garastāvoklis, visi spieda rekordistiem rokas..
Meitene satvēra puiša roku un cieši to paspieda. Tas bija uzticama drauga rokas spiediens, novēlējums izturēt..
«Rita, jums jābēg!» Krists stingri saspieda meitenes roku.
Šķiroties viņš sirsnīgi kratīja manu roku..
«Dzīvosim kā tēvs ar meitu, kā bērns ar tēvu. Kādas ilgas apdomāšanas te vajaga? Nāc, dod roku un saki «jā»!»
Pagalmā viņš sadūrās ar Vizmu. Viņa padeva cimdā sasildītu mazu roku.
Šoferis padeva roku, un Egle iekāpa augstajā mašīnā.
..Tu glābdams roku sniedz..
Tieši tāpēc, ka man tik grūti gājis, tagad gribas pasniegt roku citam.
Nekad netiku redzējis veco krustmāti lasām savā nodabā grāmatas. Viņa pat avīzi nepaņēma rokās.
..viņš saderēja ar.. Vijumu, ka pārmetīs kūleni un nostāsies uz rokām.
Jurģis bija satraukts, stāvēja muguru pagriezis, dūrēs savilktām rokām.
Visi citi [Roplaiņu ļaudis] stāvēja, rokas lauzīdami, ap [nošauto] Krustiņu.
Līzbete dažreiz apstājās sētsvidū un klausījās, rokas sažņaugusi..
Pa ieliņu draugiem pretī skrēja.. Juris. ..Viņš jau pa gabalu meta ar roku. Satrauktās kustības liecināja, ka sakāms kas ārkārtīgi svarīgs.
Pagalmā izskrējis, vectēvs rokas vien noplātīja - Krišiņš [pieradināta vārna] patlaban paslēpa kūpošo pīpi klētiņas salmu jumtā.
Krauze paplēš rokas,.. parausta plecus.. un atstāj telpas, durvis aiz sevis aizcirzdams.
..viņa [Helēna] izstāstīja visu, visu, kas noticis pēdējās stundās. Kā atskanējis šāviens, ka Reinis nomiris viņas rokās, ka šāvējs bijis Frickalns..
Bērniņš dila ar katru dienu un pēdīgi nespēja vairs pat krūti pavilkt. Tā viņš arī izdzisa Zanes rokas.
«Nu, še roka! Kas nāks šķirt?» tēvocis pastiepa plato plaukstu.

Stabili vārdu savienojumi(Ar) atplestām rokām.

(Ar) atplestām rokām — Ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
(Ar) kailām (arī plikām) rokām — 1. Bez ieroča. Neapbruņots.2. Bez darbarīkiem.3. Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
(Ar) tukšām rokām — 1. Bez kaut kā.2. Bez cienasta, dāvanas.3. Bez kā nesama.
(Ar) vieglu roku — 1. Pavirši.2. Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
(Iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) — Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) — (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(No)plātīt rokas — Ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību.
(No)turēt abām rokām — Ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
(Pa)kratīt roku (kādam) — Satvert (kāda) roku un to īsu brīdi (pa)kratīt, parasti sveicinot.
(Pa)spiest (arī saspiest) roku — Cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
Aiz (arī pie) rokas — Saņemot (kāda) roku (iet, vest, arī turēt).
Aiz rokas vadāms — Saka par nedrošu, neizlēmīgu cilvēku.
Ar abām rokām saņemt — Pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
Ar devīgu roku — Ļoti labprāt, bagātīgi.
Ar drošu roku — Droši.
Ar roku aizsniedzams (arī pasniedzams, sasniedzams), arī ar roku var aizsniegt (arī pasniegt, sasniegt) — Saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
Atmest (retāk pamest) ar roku — 1. Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).2. Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
Atraisīt rokas — Novēršot šķēršļus, radīt iespēju brīvi rīkoties.
Bāzt roku (arī pirkstus) ugunī — Ļoti riskēt.
Berzēt rokas (arī plaukstas) — sar. Būt apmierinātam, priecīgam.
Bez rokām (var) palikt — Saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
Brīvas rokas — Saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
Būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām — Būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
Būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret) — Noteikti pretoties, nepiekrist.
Darba pilnas rokas — Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu, darbu.
Darba rokas — Darbarokas.
Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku — 1. (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.2. (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam.
Dot vaļu rokām — sar. Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
Dzīvot no rokas mutē — Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
Iegūt roku — Panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
Iegūt sirdi un roku — Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iemēģināt roku — Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
Iesist roku — sar. Iegūt (kur, kādā darbā) iemaņas.
Iet no rokas — sar. Saka, ja kas (parasti darbs) veicas.
Iziet caur daudzu rokām — Pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu).
Iziet caur kāda rokām — Pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
Izlaist no (savām) rokām — Zaudēt ietekmi, varu, īpašuma tiesības (pār ko).
Izņemt grožus no rokām — Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
Izraut nāvei no rokām (arī no nagiem, zobiem) — sar. Ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
Kā ar roku atņemt (arī noņemt) — Uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Kā bez rokām — Saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
Kā cimds ar roku — Saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā.
Kā rokas (biežāk savus) piecus pirkstus — sar. Ļoti labi (pazīt, zināt).
Kā saistītām (arī sasietām) rokām — Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība. Ja (kāds) ir ierobežots.
Krist pie rokas (arī piedurknes) — novec. Strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni).
Labā roka — sar. Vislabākais un visuzticamākais palīgs.
Laimīga roka — Saka, ja cilvēkam veicas, laimējas (piemēram, kādā pasākumā).
Laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) — 1. Zaudēt ko iegūtu vai gandrīz iegūtu.2. Izdot (naudu). Izšķērdēt.
Lauzīt rokas — Vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
Likt roku uz sirds — Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Lūgt roku — Lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu). Bildināt (sievieti).
Mazgāt rokas nevainībā — Slēpt savu vainu, līdzdalību. Izlikties, ka nav vainīgs.
Mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs, arī aptraipīt (arī notraipīt) rokas (ar) asinīm — Noslepkavot. Likt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
Mest ar roku — Māt ar roku.
Nav ar pliku roku (pa) ņemams — Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
Nelaimīga roka — Saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
Nelaist kapeiku no rokām — Netērēt naudu.
Nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt — Nekā nedarīt (ar ko, kur).
Nēsāt uz rokām — Izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.
No rokas pārdot (arī tirgoties) — Pārdot (tirgoties) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.
Nolaist rokas — Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
Nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās — Nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
Nostāties uz rokām — Novietoties vertikāli balstā uz rokām.
Pa kreisai rokai (arī pa kreisi roki, retāk pa kreiso roku) — Pa kreisi.
Pa labai rokai (arī pa labi roki, retāk pa labo roku) — Pa labi.
Pa roku galam — Pavirši, nevīžīgi.
Pacelt roku (pret kādu) — 1. Iesist (kādam).2. Uzbrukt (kādam), parasti ar ieroci.
Pacelt roku pret savu dzīvību — Izdarīt pašnāvību.
Palaist rokas — sar. Sist (kādam), kauties.
Pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) — Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
Paņemt rokā grāmatu (arī avīzi, žurnālu u. tml.) — Palasīt, iesākt lasīt (grāmatu, avīzi, žurnālu u. tml.).
Paplest rokas — Ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.
Pie rokas (arī pa rokai) — Turpat blakus, līdzās.
Piedāvāt roku — Sniegt roku atbalstam.
Piedāvāt roku (arī roku un sirdi) — Bildināt.
Pielikt sev roku — Izdarīt pašnāvību.
Pievaldīt rokas — Savaldīties (parasti, lai kādam nesistu).
Rādīt ar roku (arī ar pirkstu) — Tieši teikt, arī tieši rādīt, kas ir darāms, kā jārīkojas, jāizturas.
Raut darbu no rokām ārā — 1. Steigties padarīt cita darbu.2. Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
Roka neceļas — Saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
Rokā nedreb (arī nenodreb) — Saka, ja (kāds) jūtas ne drošs, bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību. Saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
Roka paslīd — Saka, ja iesit (kādam), ieper (kādu) par sodu.
Rokām taustāms — Acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
Rokas (biežāk nagi, pirksti) niez — sar. Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Rokas augšā! — Pavēle pacelt rokas un padoties.
Rokas bumba — Rokasbumba.
Rokas grāmata — Rokasgrāmata.
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) — Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas meita novec. — Rokasmeita.
Rokas nauda — Rokasnauda.
Rokas nav tīras — Saka, ja (kāds) ir izdarījis (ko) negodīgu, sliktu.
Rokas nolaižas (retāk atkrīt) — Saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
Rokas nost! — Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās. Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā.
Rokas par īsām — Saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
Rokas puisis novec. — Rokaspuisis (1).
Rokas smērēt — sar. Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Rokas spiediens — Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
Saistīt rokas (un kājas) — Atņemt rīcības brīvību. Ierobežot.
Savilkt (arī sažņaugt) roku (arī pirkstus, plaukstu) dūrē — Izveidot dūri.
Sažņaugt rokas — Cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
Smaga roka — Saka, ja cilvēks sāpīgi sit.
Stingra roka — Saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara.
Svešas rokas — Saka par cilvēka darbību, darbu.
Še roka! — sar. Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
Tas ir kāda roku darbs — Saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
Uz ātru roku — 1.sar. Steidzīgi, arī steigā.2. Pavirši, kaut kā.
Uz rokām (arī rokas) — Tā, ka ir pacelts rokas (rokā).
Uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) — Personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.).
Uz savu roku — Patstāvīgi.
Uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt — Saka par to, kas ir nelielā skaitā.
Uz vienu roku — Kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti.
Viegla roka — Saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
Viss krīt (arī veļas) (ārā) no rokām — Saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
Zelta rokas — Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokam darāmi, darbi.
Zem rokas — Saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, arī turēt).
Zem rokas pārdot (arī tirgoties) — sar. Pārdot (tirgoties) slepeni, nelikumīgi.

1.1.lok.: rokā, rokās, apst. nozīmē Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.

PiemēriAtspiest galvu rokās.

Stabili vārdu savienojumi(Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos).

(Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) — Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
(Ie)krist (pašam) (no sevis) rokās (arī plaukstā, klēpī, mute) — Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
(Ne)doties rokā (arī rokās) — 1. (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).2. (Ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).3. (Ne)būt (viegli) uztveramam, izprotamam.4. (Ne)būt viegli iegūstamam.
(Sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) — Pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības. Pārvarēt savu vājumu.
Akls ierocis (kā) rokās — Saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
Ar ieročiem rokās — Ar bruņotu varu. Bruņotā cīņā.
Atdot (arī nodot) grožus kāda rokās (arī kādam) — Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās — 1. Būt (atrasties, nodot) drošībā.2.sar.; iron. Apcietināt, arestēt.
Dabūt rokā — Sameklēt. Noķert.
Dabūt savās rokās — Iegūt savā īpašumā, rīcībā.
Dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) — sar. (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
Dzīt rokā — Neatlaidīgi meklēt.
Grūst rokā (arī nagos, rīklē) — vienk. Nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
Krist (arī nokļūt, (no)nākt, atrasties) (kāda) rokās, arī nagos — sar. Nonākt (kāda varā, rīcībā).
Ķert rokā — 1. Gūstīt.2. Censties panākt, notvert.
Meklēt rokā — Intensīvi meklēt.
Naudas maks (kādam) rokās — Saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
Ņemt (arī paņemt, saņemt) (vadību, varu) savās rokās — Ņemt (kādu, ko) savā pārziņā, savā aizbildniecībā.
Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās — Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Ņemt acis rokā (biežāk pirkstos) — Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
Pāriet (arī nonākt) citās rokās — Pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.).
Sadzīt (retāk (sa)dabūt)) galus rokā (arī kopā) — sar. Grūtībām izdibināt, izzināt.
Sadzīt rokā — Neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
Turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās — Savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
Turēt grožus (savās) rokās — Būt par vadītāju. Būt par noteicēju.
Visas kārtis rokā — Saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
Visi gali roka — Saka, ja kas ir skaidri zināms.

1.2.lok.: rokā, rokās, apst. nozīmē Tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta. Tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu.

PiemēriPēc dziedātājiem ienāca.. Švauksts.. mazu ceļinieka somiņu pie sāniem un baltiem cimdiem rokā..

Stabili vārdu savienojumi(Kā) ar cimdiem rokās.

1.3.lok.: rokā, rokās, apst. nozīmē; pārn. Tā, ka (kas) ir iegūts, arī panākts, apgūts, sagaidīts.

Piemēri«Ir gan jums, vaļiniekiem, dzīve! Vai jums jābēdā, ka tīrums izkalst vai apslīkst.. Nostrādā savas nedēļas, un labības pūrs.. rokā!» pukojas Breksis.

1.4.ģen.: rokas, adj. nozīmē Tāds, ko darbina ar šo ekstremitāti (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.). Tāds, ko darba, izmantošanas procesā cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ekstremitātē.

PiemēriRokas bremze.

Stabili vārdu savienojumiRokas granāta. Rokas zāģis.

1.5.ģen.: rokas, retāk roku, adj. nozīmē Tāds, ko dara, veic ar šīm ekstremitātēm.

PiemēriRokas veidošana.

Stabili vārdu savienojumiRoku darbs.

1.6.ģen.: rokas, retāk roku, adj. nozīmē Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem. Tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm.

PiemēriRokas bagāža.

Stabili vārdu savienojumiRokas soma. Rokas somiņa. Rokas sprādze.

1.7.savienojumā ar apzīmētāju; pārn. Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.

PiemēriČaklas rokas.

1.8.Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dzīvniekiem, parasti primātiem).

PiemēriPērtiķa rokas.

2.sar. Piedurkne.

PiemēriKleita ar garām rokām.

Stabili vārdu savienojumi

3.Samērā garš, kustīgs (ierīces, ietaises u. tml.) darba elements.

PiemēriMehāniskā roka padod caurules posmus nolaišanas un pacelšanas mehānismam..

3.1.Detaļa, elements (ierīcē, ietaisē u. tml.), kura (ko) satur, balsta, uz kuras (ko) novieto.

PiemēriSteļļu roka.

3.2.Rokturis.

Piemēri..turamās rokas [arklam] ar skaistā līkumā izliektiem apaļiem galiem koši zilas..

Stabili vārdu savienojumiIet no rokas rokā. Iet roku rokā. No rokas rokā. Rokas puisis. Roku rokā.

Avoti: 6-2. sējums