roka | LLVV

roka

roka -as, s.

1.Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).

PiemēriLabā roka.

Labā roka.
Spēcīgas rokas.
Veiklas rokas.
Sniegt roku.
Māt ar roku.
Sasist rokas.
Sakrustot rokas.
Iespiest rokas sānos.
Plātīties (ar) rokām.
Maciņš izkrīt no rokām.
Liena.. pārlaida delnu savas izkapts kātam: Osis to bij iztaisījis no sausas eglītes.. ar baltu kļavas koka kloķīti kreisajai rokai..
..nesamie novelk rokas, soļi tomēr iznāk smagi. ..Viņa apstājas, noliek čemodānus un atpūšas.
Putriņu māte mēdza iespiest rokas sānos, paspert dažus draudošus soļus tuvāk un.. enerģiski klāt vaļā: «Vai man vieglāk, ka citiem tāpat..»
Pirms pāris gadsimtiem cilvēki visus darbus vēl veica galvenokārt ar rokām, ar vienkāršākajiem darba rīkiem.
sal. ..viļņi viņu [peldētāju] lēni šūpoja kā mātes rokas bērnībā.
pārn. Pār.. jumtu cieši savijas zaru rokas, kurās nereti skraida caunas un vāveres.
pārn. Esi mūžam sveicināta, tu pelēkā smilts, kas.. manas pēdas kādreiz saņēmusi mīkstām rokām!
pārn. Dienā iztvīkušo zemi ar valganu roku noglāsta nakts. Zāļu stiebri nolikuši rasas smagumā..
..tā sauca viņa māsu, kas kalpoja lielmātei par rokas meitu un nu kā ik vakaru nāca savai kundzei garšīgo Liepavota ūdeni nest.
Kungs paņēmis cūku ganu līdzi par savu rokas puisi.
Beidzot arī Rūdi aizsauca uz klēti. Vilmeris tam iedeva rubli rokas naudas: nākamajā vasarā viņš būšot Rūda saimnieks.
Līze.. apspieda kliedzienu - tur aizgāja viņas līgavainis.. ar citu pie rokas.
Paņēmu kucēnu uz rokām un sāku nest..
Vīrietis paņēma sievieti zem rokas, un viņi abi aizgāja pa ēnaino celiņu..
Roplaiņu mājas pagalms. Pa labai rokai dzīvojamā ēka, pa kreisai klētiņa.
Dzīvoklis viņam skaistā vietā, tūlīt aiz Torņakalna stacijas viadukta pa labi roki..
Visiem bija pacilāts garastāvoklis, visi spieda rekordistiem rokas..
Meitene satvēra puiša roku un cieši to paspieda. Tas bija uzticama drauga rokas spiediens, novēlējums izturēt..
«Rita, jums jābēg!» Krists stingri saspieda meitenes roku.
Šķiroties viņš sirsnīgi kratīja manu roku..
«Dzīvosim kā tēvs ar meitu, kā bērns ar tēvu. Kādas ilgas apdomāšanas te vajaga? Nāc, dod roku un saki «jā»!»
Pagalmā viņš sadūrās ar Vizmu. Viņa padeva cimdā sasildītu mazu roku.
Šoferis padeva roku, un Egle iekāpa augstajā mašīnā.
..Tu glābdams roku sniedz..
Tieši tāpēc, ka man tik grūti gājis, tagad gribas pasniegt roku citam.
Nekad netiku redzējis veco krustmāti lasām savā nodabā grāmatas. Viņa pat avīzi nepaņēma rokās.
..viņš saderēja ar.. Vijumu, ka pārmetīs kūleni un nostāsies uz rokām.
Jurģis bija satraukts, stāvēja muguru pagriezis, dūrēs savilktām rokām.
Visi citi [Roplaiņu ļaudis] stāvēja, rokas lauzīdami, ap [nošauto] Krustiņu.
Līzbete dažreiz apstājās sētsvidū un klausījās, rokas sažņaugusi..
Pa ieliņu draugiem pretī skrēja.. Juris. ..Viņš jau pa gabalu meta ar roku. Satrauktās kustības liecināja, ka sakāms kas ārkārtīgi svarīgs.
Pagalmā izskrējis, vectēvs rokas vien noplātīja - Krišiņš [pieradināta vārna] patlaban paslēpa kūpošo pīpi klētiņas salmu jumtā.
Krauze paplēš rokas,.. parausta plecus.. un atstāj telpas, durvis aiz sevis aizcirzdams.
..viņa [Helēna] izstāstīja visu, visu, kas noticis pēdējās stundās. Kā atskanējis šāviens, ka Reinis nomiris viņas rokās, ka šāvējs bijis Frickalns..
Bērniņš dila ar katru dienu un pēdīgi nespēja vairs pat krūti pavilkt. Tā viņš arī izdzisa Zanes rokas.
«Nu, še roka! Kas nāks šķirt?» tēvocis pastiepa plato plaukstu.

Stabili vārdu savienojumi(Ar) atplestām rokām.

(Ar) atplestām rokām idioma — Ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
(Ar) kailām (arī plikām) rokām idioma — 1. Bez ieroča. Neapbruņots.2. Bez darbarīkiem.3. Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
(Ar) tukšām rokām idioma — 1. Bez kaut kā.2. Bez cienasta, dāvanas.3. Bez kā nesama.
(Ar) vieglu roku idioma — 1. Pavirši.2. Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
(Iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) idioma — Nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) idioma — (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(No)plātīt rokas — Ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību.
(No)turēt abām rokām idioma — Ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
(Pa)kratīt roku (kādam) — Satvert (kāda) roku un to īsu brīdi (pa)kratīt, parasti sveicinot.
(Pa)spiest (arī saspiest) roku — Cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
Aiz (arī pie) rokas — Saņemot (kāda) roku (iet, vest, arī turēt).
Aiz rokas vadāms idioma — Saka par nedrošu, neizlēmīgu cilvēku.
Ar abām rokām saņemt idioma — Pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
Ar devīgu roku idioma — Ļoti labprāt, bagātīgi.
Ar drošu roku idioma — Droši.
Ar roku aizsniedzams (arī pasniedzams, sasniedzams), arī ar roku var aizsniegt (arī pasniegt, sasniegt) idioma — Saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
Atmest (retāk pamest) ar roku idioma — 1. Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).2. Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
Atraisīt rokas idioma — Novēršot šķēršļus, radīt iespēju brīvi rīkoties.
Bāzt roku (arī pirkstus) ugunī idioma — Ļoti riskēt.
Berzēt rokas (arī plaukstas) idioma — sar. Būt apmierinātam, priecīgam.
Bez rokām (var) palikt idioma — Saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
Brīvas rokas idioma — Saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
Būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām idioma — Būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
Būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret) idioma — Noteikti pretoties, nepiekrist.
Darba pilnas rokas idioma — Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu, darbu.
Darba rokas idioma — Darbarokas.
Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku — 1. (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.2. (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam.
Dot vaļu rokām idioma — sar. Sist (kādu), kauties. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
Dzīvot no rokas mutē idioma — Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
Iegūt roku idioma — Panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
Iegūt sirdi un roku idioma — Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
Iemēģināt roku idioma — Iesākt ko darīt. Pārbaudīt savu veiksmi.
Iesist roku idioma — sar. Iegūt (kur, kādā darbā) iemaņas.
Iet no rokas idioma — sar. Saka, ja kas (parasti darbs) veicas.
Iziet caur daudzu rokām idioma — Pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu).
Iziet caur kāda rokām idioma — Pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
Izlaist no (savām) rokām idioma — Zaudēt ietekmi, varu, īpašuma tiesības (pār ko).
Izņemt grožus no rokām idioma — Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
Izraut nāvei no rokām (arī no nagiem, zobiem) idioma — sar. Ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
Kā ar roku atņemt (arī noņemt) idioma — Uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Kā bez rokām idioma — Saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
Kā cimds ar roku idioma — Saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā.
Kā rokas (biežāk savus) piecus pirkstus idioma — sar. Ļoti labi (pazīt, zināt).
Kā saistītām (arī sasietām) rokām idioma — Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība. Ja (kāds) ir ierobežots.
Krist pie rokas (arī piedurknes) — novec. Strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni).
Labā roka idioma — sar. Vislabākais un visuzticamākais palīgs.
Laimīga roka idioma — Saka, ja cilvēkam veicas, laimējas (piemēram, kādā pasākumā).
Laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) idioma — 1. Zaudēt ko iegūtu vai gandrīz iegūtu.2. Izdot (naudu). Izšķērdēt.
Lauzīt rokas — Vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
Likt roku uz sirds idioma — Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Lūgt roku idioma — Lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu). Bildināt (sievieti).
Mazgāt rokas nevainībā idioma — Slēpt savu vainu, līdzdalību. Izlikties, ka nav vainīgs.
Mest ar roku — Māt ar roku.
Mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs, arī aptraipīt (arī notraipīt) rokas (ar) asinīm idioma — Noslepkavot. Likt noslepkavot. Būt līdzvainīgam slepkavībā.
Nav ar pliku roku (pa) ņemams idioma — Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
Nelaimīga roka idioma — Saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
Nelaist kapeiku no rokām idioma — Netērēt naudu.
Nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt idioma — Nekā nedarīt (ar ko, kur).
Nēsāt uz rokām idioma — Izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.
No rokas pārdot (arī tirgoties) idioma — Pārdot (tirgoties) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.
Nolaist rokas idioma — Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
Nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās — Nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
Nostāties uz rokām — Novietoties vertikāli balstā uz rokām.
Pa kreisai rokai (arī pa kreisi roki, retāk pa kreiso roku) — Pa kreisi.
Pa labai rokai (arī pa labi roki, retāk pa labo roku) — Pa labi.
Pa roku galam idioma — Pavirši, nevīžīgi.
Pacelt roku (pret kādu) idioma — 1. Iesist (kādam).2. Uzbrukt (kādam), parasti ar ieroci.
Pacelt roku pret savu dzīvību idioma — Izdarīt pašnāvību.
Palaist rokas idioma — sar. Sist (kādam), kauties.
Pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) idioma — Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
Paņemt rokā grāmatu (arī avīzi, žurnālu u. tml.) — Palasīt, iesākt lasīt (grāmatu, avīzi, žurnālu u. tml.).
Paplest rokas — Ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.
Pie rokas (arī pa rokai) idioma — Turpat blakus, līdzās.
Piedāvāt roku — Sniegt roku atbalstam.
Piedāvāt roku (arī roku un sirdi) idioma — Bildināt.
Pielikt sev roku idioma — Izdarīt pašnāvību.
Pievaldīt rokas idioma — Savaldīties (parasti, lai kādam nesistu).
Raut darbu no rokām ārā idioma — 1. Steigties padarīt cita darbu.2. Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
Rādīt ar roku (arī ar pirkstu) idioma — Tieši teikt, arī tieši rādīt, kas ir darāms, kā jārīkojas, jāizturas.
Roka neceļas idioma — Saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
Roka paslīd idioma — Saka, ja iesit (kādam), ieper (kādu) par sodu.
Rokas (biežāk nagi, pirksti) niez idioma — sar. Saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Rokas augšā! idioma — Pavēle pacelt rokas un padoties.
Rokas bumba — Rokasbumba.
Rokas grāmata — Rokasgrāmata.
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) idioma — Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas meita novec. — Rokasmeita.
Rokas nauda — Rokasnauda.
Rokas nav tīras idioma — Saka, ja (kāds) ir izdarījis (ko) negodīgu, sliktu.
Rokas nolaižas (retāk atkrīt) idioma — Saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
Rokas nost! idioma — Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās. Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā.
Rokas par īsām idioma — Saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
Rokas puisis novec. — Rokaspuisis (1).
Rokas smērēt idioma — sar. Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Rokas spiediens — Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
Rokā nedreb (arī nenodreb) idioma — Saka, ja (kāds) jūtas ne drošs, bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību. Saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
Rokām taustāms idioma — Acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
Saistīt rokas (un kājas) idioma — Atņemt rīcības brīvību. Ierobežot.
Savilkt (arī sažņaugt) roku (arī pirkstus, plaukstu) dūrē — Izveidot dūri.
Sažņaugt rokas — Cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
Smaga roka idioma — Saka, ja cilvēks sāpīgi sit.
Stingra roka idioma — Saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara.
Svešas rokas idioma — Saka par cilvēka darbību, darbu.
Še roka! — sar. Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
Tas ir kāda roku darbs idioma — Saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
Uz ātru roku idioma — 1.sar. Steidzīgi, arī steigā.2. Pavirši, kaut kā.
Uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) idioma — Personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.).
Uz rokām (arī rokas) — Tā, ka ir pacelts rokas (rokā).
Uz savu roku idioma — Patstāvīgi.
Uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt idioma — Saka par to, kas ir nelielā skaitā.
Uz vienu roku idioma — Kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti.
Viegla roka idioma — Saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
Viss krīt (arī veļas) (ārā) no rokām idioma — Saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
Zelta rokas idioma — Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokam darāmi, darbi.
Zem rokas — Saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, arī turēt).
Zem rokas pārdot (arī tirgoties) idioma — sar. Pārdot (tirgoties) slepeni, nelikumīgi.

1.1.lok.: rokā, rokās, apst. nozīmē Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.

PiemēriAtspiest galvu rokās.

Atspiest galvu rokās.
Saķerties rokās.
Sadoties rokās.
Upīšu Mārtiņš ienāca salocītiem grožiem rokās, tos viņš bij gribējis uzkārt pusgraudnieka istabā pie sakām.
Rītos viņa [Zane].. ielēja putru spainīšos, ko nest pļāvējiem, un ar kāšiem plecos un maizes kulīti rokā devās uz pļavu.

Stabili vārdu savienojumi(Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos).

(Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) idioma — Negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
(Ie)krist (pašam) (no sevis) rokās (arī plaukstā, klēpī, mute) idioma — Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
(Ne)doties rokā (arī rokās) idioma — 1. (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).2. (Ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).3. (Ne)būt (viegli) uztveramam, izprotamam.4. (Ne)būt viegli iegūstamam.
(Sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) idioma — Pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības. Pārvarēt savu vājumu.
Akls ierocis (kā) rokās idioma — Saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
Ar ieročiem rokās idioma — Ar bruņotu varu. Bruņotā cīņā.
Atdot (arī nodot) grožus kāda rokās (arī kādam) idioma — Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās idioma — 1. Būt (atrasties, nodot) drošībā.2.sar.; iron. Apcietināt, arestēt.
Dabūt rokā idioma — Sameklēt. Noķert.
Dabūt savās rokās idioma — Iegūt savā īpašumā, rīcībā.
Dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) idioma — sar. (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
Dzīt rokā idioma — Neatlaidīgi meklēt.
Grūst rokā (arī nagos, rīklē) idioma — vienk. Nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
Krist (arī nokļūt, (no)nākt, atrasties) (kāda) rokās, arī nagos idioma — sar. Nonākt (kāda varā, rīcībā).
Ķert rokā idioma — 1. Gūstīt.2. Censties panākt, notvert.
Meklēt rokā idioma — Intensīvi meklēt.
Naudas maks (kādam) rokās idioma — Saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
Ņemt (arī paņemt, saņemt) (vadību, varu) savās rokās idioma — Ņemt (kādu, ko) savā pārziņā, savā aizbildniecībā.
Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās idioma — Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Ņemt acis rokā (biežāk pirkstos) idioma — Ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
Pāriet (arī nonākt) citās rokās idioma — Pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.).
Sadzīt (retāk (sa)dabūt)) galus rokā (arī kopā) idioma — sar. Grūtībām izdibināt, izzināt.
Sadzīt rokā idioma — Neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
Turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās idioma — Savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
Turēt grožus (savās) rokās idioma — Būt par vadītāju. Būt par noteicēju.
Visas kārtis rokā idioma — Saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
Visi gali roka idioma — Saka, ja kas ir skaidri zināms.

1.2.lok.: rokā, rokās, apst. nozīmē Tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta. Tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu.

PiemēriPēc dziedātājiem ienāca.. Švauksts.. mazu ceļinieka somiņu pie sāniem un baltiem cimdiem rokā..

Pēc dziedātājiem ienāca.. Švauksts.. mazu ceļinieka somiņu pie sāniem un baltiem cimdiem rokā..
Lai gan nav auksti, tomēr Juris mauc rokā pirkstainus cimdus..

Stabili vārdu savienojumi(Kā) ar cimdiem rokās.

(Kā) ar cimdiem rokās idioma — Saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties).

1.3.lok.: rokā, rokās, apst. nozīmē; pārn. Tā, ka (kas) ir iegūts, arī panākts, apgūts, sagaidīts.

Piemēri«Ir gan jums, vaļiniekiem, dzīve! Vai jums jābēdā, ka tīrums izkalst vai apslīkst.. Nostrādā savas nedēļas, un labības pūrs.. rokā!» pukojas Breksis.

«Ir gan jums, vaļiniekiem, dzīve! Vai jums jābēdā, ka tīrums izkalst vai apslīkst.. Nostrādā savas nedēļas, un labības pūrs.. rokā!» pukojas Breksis.
Devu zīlītēm barību tikai tad, kad viņas.. pie loga.. pieklauvēja ar knābīti. Nu amats man bija rokā! Tiklīdz barība gāja uz beigām, dažas zīlītes pielaidās pie loga un bungoja, ka visa māja skan.

1.4.ģen.: rokas, adj. nozīmē Tāds, ko darbina ar šo ekstremitāti (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.). Tāds, ko darba, izmantošanas procesā cilvēks var pārnēsāt, pārvietot, turot šajā ekstremitātē.

PiemēriRokas bremze.

Rokas bremze.
Rokas vinča.
Rokas svari.
Rokas sūknis.
Rokas plēšas.
Rokas urbjmašīna.
Rokas lukturis.
Rokas šaujamierocis.
Rokas ložmetējs.
Pašām pirmām vajadzībām gan pamala [graudus].. mājās uz tēvu tēvu rokas dzirnavām..
Veicīgi iegriezusi pajumtē rokas ratiņus.., viņa sveicina Vilmerieni.
Namdaru darbos lieto.. rokas zāģi ar stingru muguru..
..var sadzirdēt ložmetēju kaukšanu,.. rokas granātu grāvienus.

Stabili vārdu savienojumiRokas granāta. Rokas zāģis.

Rokas granāta mil. — Ar roku metama granāta.
Rokas zāģis — Rokzāģis.

1.5.ģen.: rokas, retāk roku, adj. nozīmē Tāds, ko dara, veic ar šīm ekstremitātēm.

PiemēriRokas veidošana.

Rokas veidošana.
Rokas metināšana.
Rokas kniedēšana.
Rokas nītīšana.
Ar automātiskajām centrālēm aizstātas rokas apkalpes telefona centrāles..
Daudz roku darba vēl nesen bija zivju pirmapstrādes nodaļā. ..Zivju pirmapstrāde tagad pilnīgi mehanizēta..
Tā Sapa tagad katru dienu sēdēja uz čubu maisiņa pie puķu dārziņa un strādāja kādu roku darbu.

Stabili vārdu savienojumiRoku darbs.

Roku darbs — Nemehanizēts darbs.

1.6.ģen.: rokas, retāk roku, adj. nozīmē Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem. Tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm.

PiemēriRokas bagāža.

Rokas bagāža.
Rokas pulkstenis.
Roku dzelži.
Roku dvielis.

Stabili vārdu savienojumiRokas soma. Rokas somiņa. Rokas sprādze.

Rokas soma — Rokassoma.
Rokas somiņa — Rokassomiņa.
Rokas sprādze — Rokassprādze.

1.7.savienojumā ar apzīmētāju; pārn. Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.

PiemēriČaklas rokas.

Čaklas rokas.
Strādīgas rokas.
Saudzīgas rokas.
Palīdzīgas rokas.
Devīgas rokas.
Mana bērnība pagāja sūri, bez mātes gādīgās rokas..
..tā viņas [akmens šķilas] ir saliktas kopā, it kā kāds to būtu darījis ar uzmanīgu roku.
«Bez vīrieša rokas un prāta puiku nav iespējams uzaudzināt.»

1.8.Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dzīvniekiem, parasti primātiem).

PiemēriPērtiķa rokas.

Pērtiķa rokas.

2.sar. Piedurkne.

PiemēriKleita ar garām rokām.

Kleita ar garām rokām.
Tas [galdnieka zellis], uzlocītām rokām, cītīgi slīpē ar smilšpapīru mahagonija.. gultas galus.

Stabili vārdu savienojumi

Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) idioma — Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.

3.Samērā garš, kustīgs (ierīces, ietaises u. tml.) darba elements.

PiemēriMehāniskā roka padod caurules posmus nolaišanas un pacelšanas mehānismam..

Mehāniskā roka padod caurules posmus nolaišanas un pacelšanas mehānismam..
Robota «roka» satver apaļu metāla sagatavi un paliek to zem spiednes.

3.1.Detaļa, elements (ierīcē, ietaisē u. tml.), kura (ko) satur, balsta, uz kuras (ko) novieto.

PiemēriSteļļu roka.

Steļļu roka.
Vērpjamā ratiņa roka.

3.2.Rokturis.

Piemēri..turamās rokas [arklam] ar skaistā līkumā izliektiem apaļiem galiem koši zilas..

..turamās rokas [arklam] ar skaistā līkumā izliektiem apaļiem galiem koši zilas..

Stabili vārdu savienojumiIet no rokas rokā. Iet roku rokā. No rokas rokā. Rokas puisis. Roku rokā.

Iet no rokas rokā idioma — Pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
Iet roku rokā idioma — Darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.
No rokas rokā — Saka, ja (kas) tiek nodots tālāk citam.
Rokas puisis idioma — niev. Rokaspuisis (2).
Roku rokā — Tā, ka cits citam ir saņēmuši rokas.

Avoti: 6-2. sējums