Paplašinātā meklēšana
Meklējam roka.
Atrasts vārdos (40):
- roka:1
- kroka:1
- rokajs:1
- rokauts:1
- virsroka:1
- krokains:1
- rokassoma:1
- brīvrokas:1
- brokastis:1
- brokastot:1
- vienrokas:1
- rokambolis:1
- rokasbumba:1
- rokasmeita:1
- rokasnauda:1
- rokassaite:1
- priekšroka:1
- barokamera:1
- darbarokas:1
- garrokains:1
- krokainums:1
- mikrokarte:1
- pakrokains:1
- rokaspuisis:1
- rokassomiņa:1
- aerokamanas:1
- iebrokastot:1
- pabrokastot:1
- rokasgrāmata:1
- rokasgranāta:1
- rokassprādze:1
- brokastlaiks:1
- rokasbumbists:1
- rokasburtlicis:1
- rokasspiediens:1
- termobarokamera:1
- elektrokalorifers:1
- elektrokardiogrāfs:1
- elektrokardiogramma:1
- elektrokardiogrāfija:1
Atrasts vārdu savienojumos (159):
- (Abas) rokas aizņemtas
- (No)plātīt rokas
- Aiz (arī pie) rokas
- Aiz rokas vadāms
- Aiz rokas vadāms
- Aptraipīt rokas ar asinīm
- Aptraipīt rokas ar asinīm
- Atbraucīt (arī atrotīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas)
- Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas)
- Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas)
- Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes)
- Atraisās rokas
- Atraisīt rokas
- Atraisīt rokas
- Atrotīt (arī atbraucīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas)
- Berzēt plaukstas (arī rokas)
- Berzēt rokas (arī plaukstas)
- Berzēt rokas (arī plaukstas)
- Brīvas rokas
- Brīvas rokas
- Darba pilnas rokas
- Darba pilnas rokas
- Darba pilnas rokas, arī darbs darba galā, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā)
- Darba rokas
- Darba rokas
- Darbs darba galā, arī darba pilnas rokas, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā)
- Dzīvot no rokas mutē
- Dzīvot no rokas mutē
- Gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai)
- Iet no rokas
- Iet no rokas
- Iet no rokas rokā
- Ka (savus, retāk rokas) piecus (retāk desmit) pirkstus
- Kā (savus, retāk rokas) piecus pirkstus
- Kā rokas (biežāk savus) piecus pirkstus
- Krist pie piedurknes (arī rokas)
- Krist pie rokas (arī piedurknes)
- Krist pie rokas (arī piedurknes)
- Labā roka
- Labā roka
- Laimīga roka
- Laimīga roka
- Lauzīt rokas
- Lauzīt rokas
- Mazgāt rokas nevainībā
- Mazgāt rokas nevainībā
- Mazgāt rokas nevainībā
- Mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs
- Mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs, arī aptraipīt (arī notraipīt) rokas (ar) asinīm
- Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez
- Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez
- Nelaimīga roka
- Nelaimīga roka
- Nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt
- Nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt
- Nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt
- Ņemt (kādu) zem rokas
- No rokas pārdot (arī tirgoties)
- No rokas rokā
- No rokas tirgoties (arī pārdot)
- Nolaist rokas
- Nolaist rokas
- Noplātīt rokas
- Notraipīt (arī aptraipīt) rokas (ar) asinīm
- Pacelt rokas
- Pagadīties pie rokas (arī pa rokai)
- Palaist rokas
- Palaist rokas
- Paņemt (kādu) zem rokas
- Paplest rokas
- Pārmainīt rokas
- Pie rokas (arī pa rokai)
- Pievaldīt rokas
- Pievaldīt rokas
- Pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez
- Plātīt rokas
- Prasmīgas rokas
- Roka grupa
- Roka mūzika
- Roka neceļas
- Roka neceļas
- Roka opera
- Roka paslīd
- Roka paslīd
- Rokas (arī nagus vienk.) smērēt
- Rokas (biežāk nagi, pirksti) niez
- Rokas atkrīt (biežāk nolaižas)
- Rokas augšā!
- Rokas augšā!
- Rokas bumba
- Rokas grāmata
- Rokas granāta
- Rokas granāta
- Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.)
- Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.)
- Rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.)
- Rokas meita
- Rokas nauda
- Rokas nauda
- Rokas nav tīras
- Rokas nav tīras
- Rokas nolaižas
- Rokas nolaižas (retāk atkrīt)
- Rokas nost!
- Rokas par īsām
- Rokas par īsām
- Rokas puisis
- Rokas puisis
- Rokas puisis
- Rokas puisis
- Rokas pulkstenis
- Rokas smērēt
- Rokas soma
- Rokas soma
- Rokas somiņa
- Rokas spiediens
- Rokas spiediens
- Rokas sprādze
- Rokas sprādze
- Rokas zāģis
- Rūpīgas rokas
- Sadot rokas
- Sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus kopa (arī roka)
- Saistīt rokas (un kājas)
- Saistīt rokas (un kājas)
- Saistīt rokas un kājas
- Salikt rokas klēpī
- Saņemt (kādu) zem rokas
- Sažņaugt rokas
- Sažņaugt rokas
- Še roka!
- Šķība roka
- Smaga roka
- Smaga roka
- Staigāt (arī iet) no rokas rokā
- Stingra roka
- Stingra roka
- Svešas rokas
- Svešas rokas
- Tīras rokas
- Turēt pie rokas (arī pa rokai)
- Uz (vienas rokas) pirkstiem (sa)skaitīt
- Uz (vienas rokas) pirkstiem saskaitīt
- Uz (vienas rokas) pirkstiem skaitīt
- Uz rokām (arī rokas)
- Uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.)
- Uz vienas rokas pirkstiem (sa) skaitīt
- Uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt
- Viegla roka
- Viegla roka
- Vīrieša roka
- Visi gali roka
- Zelta rokas
- Zelta rokas
- Zem rokas
- Zem rokas pārdot (arī tirgoties)
- Zem rokas tirgoties (arī pārdot)
- Zīlēt pēc rokas (arī delnas)
- Žņaudzīt rokas (arī pirkstus)
Atrasts skaidrojumos (258):
- (Abas) rokas aizņemtas (Abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas.
- mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu.
- seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu. Mantija (2).
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- maisiņš Ādas kroka zem acīm.
- Naga valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
- valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
- disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
- aptvert Aplikt (rokas ap ko, kam apkārt).
- apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
- Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
- Ķerties ap kaklu Apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās). Arī diriģēt.
- piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
- piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu). Ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
- Aizmest krustu Ar rokas kustību izveidot krusta zīmi. Pārkrustīties.
- atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
- uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas). Atlauzt (3).
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
- iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos).
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu. Arī dubultzods.
- rītišķis Brokastis.
- rokasburtlicis Burtlicis, kas veido rokas salikumu.
- krokot Būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3).
- zilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu.
- nostiept Būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo.
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1).
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas. (3).
- plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.). Plandīt (2).
- plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u.tml.). Plandēt.
- piekrampēt Cieši apņemt (rokas) ap ko.
- saspriest Cieši iespiest (rokas sānos).
- pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
- Sažņaugt rokas Cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
- Sažņaugt rokas Cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
- apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
- Rokas spiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti satverot.
- Rokas spiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
- rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot. Rokas spiediens.
- vienrocis Cilvēks, kam ir viena roka.
- ratiņstūmējs Cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas.
- īkšķis Cimda daļa, kas aptver pirmo rokas pirkstu.
- cimdots Cimdos tērpts (par rokām). Tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos.
- stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbenis (2).
- stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbrs (4).
- Darba rokas Darbarokas.
- Darba rokas Darbarokas.
- sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
- mārrutks Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
- Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
- Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
- izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
- kardiogramma Elekfrokardiogramma.
- kardiogrāfija Elektrokardiogrāfija.
- kardiogrāfs Elektrokardiogrāls.
- brokastot Ēst brokastis.
- Ieturēt brokastis Ēst brokastis.
- Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
- akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
- iebrokastot Ieēst brokastis.
- sagrūst Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas).
- iespriest Iespiest (piemēram, rokas sānos, galvu rokās).
- iespraust Iespiest (piemēram, rokas sānos).
- saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
- iekrokot Ieveidot krokas (kur).
- ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos).
- Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
- Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīgo paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
- maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
- krunka Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā).
- nomētāt Īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas).
- uzplaukšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt (kādam, kam, pa ko). Īsu brīdi, arī reizēm plaukšķināt rokas.
- iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
- izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu).
- izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus). Izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
- Kroku kalni Kalni, ko veido iežu krokas.
- Kroku kalni Kalni, ko veido iežu krokas.
- granātmetējs Karavīrs, kas specializējies rokas granātu mešanā.
- grenadieris Kareivis, kas apmācīts rokas granātu mešanā.
- breloks Kareklis (pulksteņa ķēdes vai rokassprādzes rotāšanai).
- Kartupeļu racējs Kartupeļu rokamā mašīna.
- manikirēt Kopt, arī lakot roku nagus, kopt rokas.
- krokots Krokains (1).
- krokots Krokains (3).
- spārns Krokas slīpā sānu daļa.
- paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- brokastlaiks Laiks (no rīta), kad parasti ēd brokastis.
- atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
- lidplēve Lidošanai nepieciešamā ādas kroka dažu dzīvnieku ķermeņa sānos.
- izlīdzināt Līdzinot panākt, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
- apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
- skaut Liekot rokas (kādam, kam) apkārt, kļaut (to) sev klāt.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot. Sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
- paplest Mazliet ieplest (parasti rokas, kājas, spārnus).
- elektrokardiogrāfija Metode sirdsdarbības izmeklēšanai ar elektrokardiogrāfu.
- pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
- paplātīt Neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas).
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- krunka Nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos).
- červeļains Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains.
- červelis Nelīdzenums, negludums, krunka, kroka.
- līmspīles Neliela rokas līmspiede.
- pompadūrs Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē. Arī šāds rokdarbu maisiņš.
- rateļi Nelieli, parasti primitīvi, rati vai rokas ratiņi.
- revolveris Neliels rokas šaujamierocis ar rotējošu cilindrisku magazīnu.
- ratiņi Neliels, zems kravas transportlīdzeklis ar diviem vai četriem riteņiem un rokas vai mehānisko vadību.
- pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ).
- nomest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
- nosviest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
- rokrokā No rokas rokā (dot, sniegt u. tml.).
- stulps No vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam.
- novilkt Nogurdināt (parasti rokas, plecus) - par ko smagu, kuru tur rokās, uz pleciem.
- krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu. Būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
- pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas). Samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas).
- atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu). Saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
- svīķurbis Noteiktam izmēram atbilstošs rokas darbarīks caurumu urbšanai.
- Homologie orgāni Orgāni, kam ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns).
- Homologie orgāni Orgāni, kuriem ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns).
- atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.).
- izkrokot Padarīt (ko) viscaur krokainu.
- palaist Padot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
- pabrokastot Paēst brokastis.
- krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas (1).
- sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
- līdzināt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
- pārraut Panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- Pārmainīt rokas Paņemt ko nesamu no vienas rokas otrā, ar otru roku.
- prioritāte Pārākums, priekšroka, priekšrocība.
- stilbs Parasti savienojumā «rokas stilbs»: delms (parasti apakšdelms).
- izstaipīt Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu).
- izstiept Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu). Izstaipīt.
- palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās. Pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā).
- atlaist Pārstāt turēt (rokās, ar rokām). Laižot vaļā, atņemt (rokas no kā). _imperf._ Laist vaļā.
- Padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) Pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
- Pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) Pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
- ieplest Pastiept sānis (parasti rokas, kājas).
- Rokas augšā! Pavēle pacelt rokas un padoties.
- Rokas augšā! Pavēle pacelt rokas un padoties.
- Pacelt rokas Pavirzīt rokas uz augšu par zīmi, ka padodas.
- krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens.
- brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens.
- tauriņstils Peldēšanas stils - peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens.
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
- Grūst (arī piegrūst) pie sāniem Pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- Grūst (arī piegrūst) pie sāniem Pieskarties kādam ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- nostiept Pilnīgi iztaisnot (parasti kājas, rokas).
- īkšķis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
- priekšāda Plāna ādas kroka, kas aptver dzimumlocekļa galviņu.
- plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
- kupls Plats, arī krokains (par apģērbu, tā daļām).
- reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra. Berzējs.
- karcināt Purināt, drebināt. Ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas).
- piesitiens Rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu. Skanējums, ko tāda ar šādu kustību.
- pretspiediens Rokas spiediens, ar ko reaģē uz cita cilvēka rokas spiedienu (piemēram, sasveicinoties, pateicoties).
- lāčpurns Rumpuču dzimtas agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu.
- saņemt Sadot (rokas).
- Rokā nedreb (arī nenodreb) Saka, ja (kāds) jūtas ne drošs, bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību. Saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
- Zelta rokas Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokam darāmi, darbi.
- savīt Sakrustot, arī saņemt (rokas).
- palocīt Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- saņemt Salikt, saspiest kopā (parasti rokas).
- pakrokains Samērā, arī mazliet krokains.
- čokurains Sarāvies, savilcies. Krokains, grumbains, krunkains. Nelīdzens.
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam).
- rokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar rokas spiedienu.
- sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
- saitīte Savienojumā «mēles saitīte»: gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu.
- palīdzīgs Savienojumā «palīdzīga roka»: palīdzība (1).
- palīdzīgs Savienojumā «palīdzīgas rokas»: palīgs, arī palīgi.
- sadoties Savienojumā «sadoties rokas»: pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
- sasniegt Savienojumā «sasniegt rokas»: sadot rokas.
- zem Savienojumā «zem rokas» - saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, turēt).
- laist Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā. Pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
- koncertīna Sešstūraina hromatiska rokas harmonika (vienbalsīgai muzicēšanai).
- kruzuļi Sīkas krokas (parasti audumā).
- glaust Skarot ar slīdošu (parasti rokas) kustību, panākt, ka kļūst gluds, līdzens.
- rokassoma Soma, kas ir paredzēta nešanai rokā. Arī rokassomiņa.
- spraust Spiest (piemēram, rokas sānos).
- šaušana Sporta veids - šaušana mērķī ar rokas šaujamieroci, loku.
- rokasbumbists Sportists, kas specializējies rokasbumbā.
- plest Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus). Stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
- pozīcija Stīgu instrumentu spēlē - noteikts kreisās rokas un pirkstu stāvoklis uz grifa. Klavieru spēlē - noteikts abu roku stāvoklis uz klaviatūras.
- stulms Stilbs (rokai vai kājai).
- sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus). Stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
- knibināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- knubināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- nesējs Strādnieks (parasti dzelzceļa stacijās), kas par noteiktu samaksu pārnēsā pasažieru rokas bagāžu.
- Mesties (arī (ap)krist) ap kaklu Strauji (ap)skaut, (ap)liekot rokas ap kaklu.
- apcirst Strauji aplikt (rokas).
- apķert Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
- iegrābt Strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert.
- iegrābties Strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert.
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- pieķert Strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu.
- paķert Strauji satvert (kādu, piemēram, aiz rokas), lai (to) noturētu, kur vestu, iesaistītu kādā darbībā. Paņemt (kādu, piemēram, kur līdzi).
- Krist (arī mesties) ap kaklu Strauji skaut, liekot rokas ap kaklu.
- Mesties (arī krist) ap kaklu Strauji skaut, liekot rokas ap kaklu.
- tvert Strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
- salūts Sveiciens noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustība, ieroča, karoga pacelšanu).
- salutēt Sveicināt noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
- slēdzenis Svina stabiņš (bez burta attēla), ko lieto rokas un mašīnu salikumā teksta starpu aizpildīšanai.
- Roku rokā Tā, ka cits citam ir saņēmuši rokas.
- Uz rokām (arī rokas) Tā, ka ir pacelts rokas (rokā).
- garrokains Tāds, kam ir garas rokas.
- krunkains Tāds, kam ir īpaši izveidotas krokas, savilkumi (piemēram, par apģērbu).
- nelīdzens Tāds, kam ir izciļņi, bedres, krokas, skabargas u. tml.
- negluds Tāds, kam ir izciļņi, iedobumi, krokas. Nelīdzens.
- krokains Tāds, kam ir krokas (1). Tāds, kas ir sakārtots krokās (1).
- rupjš Tāds, kam virsmā, uz virsmas ir izciļņi, krokas.
- garš Tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) garumā (par apģērbu, tā daļu).
- pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
- drebulīgs Tāds, kas veidots, rokai drebot.
- vienroču Tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku. Vienrokas.
- vienrocīgs Tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku. Vienrokas. Vienroču.
- nelīdzens Tāds, kur ir grumbas, krokas, sīki izaugumi, izsitumi (parasti par ādu).
- krokains Tāds, kur ir krokas (3).
- sitams Tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem).
- marokāņi Tauta, Marokas pamatiedzīvotāji.
- uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams (metāla, plastmasas u. tml.) veidojums pirksta aizsargāšanai, šujot ar šujamadatu.
- Rokas pulkstenis Uz rokas nēsājams pulkstenis (kas piestiprināts pie siksnas, sprādzes u. tml., kura ir aplikta ap roku).
- klēpis Uz rokas, arī rokās (turēt, nest kādu).
- glaudīt Vairāk kārt skart ar slīdošu, arī maigu (rokas, pirkstu) kustību. Arī glāstīt.
- Lauzīt rokas Vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
- Lauzīt rokas Vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
- plātīt Vairākkārt plest (ķermeņa daļas, piemēram, rokas, pirkstus, spārnus).
- Žņaudzīt rokas (arī pirkstus) Vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdās.
- mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
- svaidīties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
- vēcināties Vairākkārt vēcināt, parasti rokas.
- kratīties Vēcināties (ar rokam).
- Prasmīgas rokas Veiklas rokas.
- aizvilkt Velkot (aiz rokas), aizvest, aizvadīt.
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas) lejup, panākt, ka (kāds) novietojas, piemēram, nosēžas, noguļas (parasti blakus kur, uz kā u. tml.).
- izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (malās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- ievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
- mālis Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļamā labība.
- vēciens Vienreizēja īslaicīga (piemēram, rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
- krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hiromantija Zīlēšana pēc rokas līnijām.
- piga Žests, kas pauž nievājošu atteikumu, noraidījumu - roka ar dūrē savilktiem pirkstiem un parasti starp otro un trešo pirkstu izbāztu īkšķi.
roka citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV