rīdze
rīdze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Nošuve, arī apmale. Audumā izstrādāta josla, caurā vīle.
PiemēriDekoratīva rīdze.
2.Adījuma (cimda, zeķes) valnis. Valnī ieadīta citas krāsas svītra.
3.novec. Svītra. Arī rinda.
PiemēriGar apcietināto rīdzi ātri nogāja saknupis.. vīrelis.
Avoti: 6-2. sējums