rūsa1
rūsa -as, s.
1.parasti vsk. Dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas.
PiemēriRūsas plankums.
1.1.pārn. Tas, kas iedarbojas (uz ko) nevēlami.
PiemēriGars apaug ar rūsu ātri, Zaudē spraigumu, možumu, - Vēlāk - ilgi un mokoši jātrin, Lai atgūtu spožumu.
2.parasti vsk. Dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa. Šādas krāsas kārta.
Piemēri..nogāzēs jau varēja skaidri atšķirt dolomīta rūsu..
2.1.ģen.: rūsas, adj. nozīmē Tāds, kam ir raksturīga dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
PiemēriSieviete augumā bija galvas tiesu mazāka, kupliem rūsas krāsas matiem.
Stabili vārdu savienojumiRūsas krāsa.
3.parasti vsk. Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
PiemēriŪdens nāca no ganību purva avotiem ar rūsas piejaukumu, kas ātri vien nobrūnināja [vannas] emaljēto virsmu.
4.Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
PiemēriStoru dzimtas zivju galvas applaucē, nogriež kaula vairodziņus un notīra rūsu, ja tāda ir..
5.Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
PiemēriLinu rūsa.
Avoti: 6-2. sējums