sadauzīties
sadauzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.parasti 3. pers. Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
PiemēriMelanīna ieplūšana kartupeļu audos un ar to saistītā tumšo plankumu rašanās notiek, bumbuļiem sadauzoties pārvadāšanas un ieziemošanas laikā.
- Melanīna ieplūšana kartupeļu audos un ar to saistītā tumšo plankumu rašanās notiek, bumbuļiem sadauzoties pārvadāšanas un ieziemošanas laikā.
2.Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
PiemēriStipri sadauzīties.
- Stipri sadauzīties.
- ..viņa tumsā sāpīgi sasita kāju pret nez kādu izcilni, apstājās, pieliecās, lai pārliecinātos, pret ko īsti sadauzījusies, un atrada, ka pret laukakmeni.
- ..puikam pietika drosmes laisties lejā no visstāvākajām Siguldas kraujām. Krita, vēlās, sadauzījās. Nu, un kas par to?
- ..Irēne bija tikai sadauzījusies un pēc dažām dienām atkal jutās pietiekami spirgta, lai dotos izjādēs.
3.sar. Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
PiemēriBērni sadauzījušies slapji.
- Bērni sadauzījušies slapji.
Avoti: 7-1. sējums