sadurstīties
sadurstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus.
PiemēriSadurstīties ar rožu ērkšķiem.
- Sadurstīties ar rožu ērkšķiem.
- pārn. Viņam jau daba kā rudzu rugaine, ej, cik uzmanīgi iedams, sadurstīsies, ja vien nebūsi krietnos zābakos ieāvies.
2.Pēkšņi apjukt, samulst. Arī sastomīties.
PiemēriPamanījis svešos cilvēkus tur priekšā, Kaķītis sadurstījās, gribēja griezt zirgu apkārt vai braukt no ceļa nost.
- Pamanījis svešos cilvēkus tur priekšā, Kaķītis sadurstījās, gribēja griezt zirgu apkārt vai braukt no ceļa nost.
- Runas pavediens skolotājam pārtrūka, viņš sadurstījās, kļuva sirdīgs..
- ..Eduards uz brīdi sadurstās: viņš laikam šo cilvēku acīs vispirms ir kungs..
- pārn. Runcis sadurstījās, ar slaidu stiepienu pasviedas nost no ceļa..
Avoti: 7-1. sējums