sagrabināt
sagrabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.sar. Sadabūt, ar pūlēm, grūtībām savākt.
Piemēri..naudas kā nav, tā nav. Ar lielām mokām sagrabini, ko nomaksāt pagasta nodevas.
- ..naudas kā nav, tā nav. Ar lielām mokām sagrabini, ko nomaksāt pagasta nodevas.
- ..kad es ar tēva slikto ēveli un citiem primitīviem, mājā sagrabinātiem darba rīkiem uztaisu saimniekiem galdu, tie sāk mani lielīt.
- «Un degvielas nav ne pilītes?».. - «Drusku ir. Cik bākā un vēl divas kannas. To vecais Leinasars paklusai sagrabināja, kad aizskrēju pie viņa ar nelaimes ziņu.»
- pārn. ..biju.. slikts sarunu biedrs, - vajadzīgos vārdus sagrabināju gausi. Nevienam tātad nebija patikas ar mani.. daudz tērgāt.
2.Sākt, parasti pēkšņi, grabināt.
PiemēriNovembra vējš.. lāgu lāgiem sagrabināja skārda aplocēs vaļīgi ieslietās sešas rūtis..
- Novembra vējš.. lāgu lāgiem sagrabināja skārda aplocēs vaļīgi ieslietās sešas rūtis..
Avoti: 7-1. sējums