sajēga
sajēga -as, s.; parasti vsk.
1.Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums. Arī zināšanas, izpratne. Jēga (2).
PiemēriLai gan man bija visai niecīga sajēga par zivīm, tomēr nopratu, ka esmu noķēris līdaku.
1.1.Saprāts. Prāts.
PiemēriTāpēc jau kolhozā ir ekonomists, lai rūpētos, ka katru rubli izlieto ar sajēgu..
Stabili vārdu savienojumiNākt pie sajēgas.
Avoti: 7-1. sējums