sajēga
sajēga -as, s.; parasti vsk.
1.Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums. Arī zināšanas, izpratne. Jēga (2).
PiemēriLai gan man bija visai niecīga sajēga par zivīm, tomēr nopratu, ka esmu noķēris līdaku.
- Lai gan man bija visai niecīga sajēga par zivīm, tomēr nopratu, ka esmu noķēris līdaku.
- Daudz kas sirdij un saprātam Neapgūts pagāja garām, Sajēgas īstas nebija Man par valdoņu varām.
- Jums.. par tādām lietām nav ne mazākās sajēgas.
1.1.Saprāts. Prāts.
PiemēriTāpēc jau kolhozā ir ekonomists, lai rūpētos, ka katru rubli izlieto ar sajēgu..
- Tāpēc jau kolhozā ir ekonomists, lai rūpētos, ka katru rubli izlieto ar sajēgu..
- ..vēlāk mana māmuļa atskārtusi, ka Paurēnu Arta tai reizē jutusies vainīga, pēc savas sajēgas meklējusi veidu, kā izlīgt.
- «Tā ir rūgta patiesība. Dzeram bez mēra un sajēgas.»
- sal. Kā bez sajēgas, apmulsusi un aizkustināta Silva jauc naudas kaudzi un droši vien šobrīd nesaprot, kas tie par papīriem..
- ..kad Bambāns, acis mirkšķinādams, nāk pie sajēgas, viņš redz pavisam tuvu galda kāju un tīri izmazgātu grīdu..
Stabili vārdu savienojumiNākt pie sajēgas.
- Nākt pie sajēgas — Iegūt, atgūt sajēgu.
Avoti: 7-1. sējums