saknābāt
saknābāt parasti 3. pers., -ā, pag. -āja; trans.
1.Knābājot sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriDažam labam balodim.. zvirbuļi izrāva maizes drupatu pat no knābja un aizstiepa to uz kādu jumtu saknābāt gabalos un tad notiesāt.
2.Knābājot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriVistas saknābājušas salātu lapas.
3.Knābājot savainot, arī sakropļot.
Piemēri..strazds negantās dusmās tik cirta.. tai [svīrei] ar knābi.. Tā bija galīgi saplucināta un saknābāta..
4.Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
PiemēriVistas saknābās, ka ne graudiņš zemē nepaliks.
Avoti: 7-1. sējums