saknābāt
saknābāt parasti 3. pers., -ā, pag. -āja; trans.
1.Knābājot sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriDažam labam balodim.. zvirbuļi izrāva maizes drupatu pat no knābja un aizstiepa to uz kādu jumtu saknābāt gabalos un tad notiesāt.
- Dažam labam balodim.. zvirbuļi izrāva maizes drupatu pat no knābja un aizstiepa to uz kādu jumtu saknābāt gabalos un tad notiesāt.
2.Knābājot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriVistas saknābājušas salātu lapas.
- Vistas saknābājušas salātu lapas.
- Ziemā bieži augu mājās ielido zīlītes, kas barojas ne tikai ar laputīm, bet saknāba arī jaunos, sīkos ziedpumpurus.
3.Knābājot savainot, arī sakropļot.
Piemēri..strazds negantās dusmās tik cirta.. tai [svīrei] ar knābi.. Tā bija galīgi saplucināta un saknābāta..
- ..strazds negantās dusmās tik cirta.. tai [svīrei] ar knābi.. Tā bija galīgi saplucināta un saknābāta..
4.Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
PiemēriVistas saknābās, ka ne graudiņš zemē nepaliks.
- Vistas saknābās, ka ne graudiņš zemē nepaliks.
Avoti: 7-1. sējums