Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sametināt1
sametināt -jnu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Metinot (tehnoloģiskā procesā), savienot (ko), parasti pilnīgi. Metinot (tehnoloģiskā procesā), izveidot (savienojuma vietu), parasti pilnīgi.
PiemēriNu darbu sāk metinātāji, kas caurules sametina tik cieši, ka.. var ripināt tālāk..
2.Savstarpēji savienot (būvkoku) galus, parasti pilnīgi.
PiemēriBūvkoku galus nozāģē perpendikulāri skaldnēm un sametina ar plakandzelzs uzliktņiem.
Avoti: 7-1. sējums