sanīkt
sanīkt -nīkstu, -nīksti, -nīkst, pag. -nīku; intrans.
1.Kļūt, parasti ļoti, vārgam. Savārgt (1). Arī saslimt.
PiemēriViņš [E. Veidenbaums] sagura un sanīka, lasot un rakstot Kalāču ābolu klētiņā..
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos. Ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
Piemēri..kolēģis, redz, pusotru mēnesi darbnīcās sanīka, kamēr vajadzīgās rezerves daļas diez kur samangoja.
Avoti: 7-1. sējums