sanīkt
sanīkt -nīkstu, -nīksti, -nīkst, pag. -nīku; intrans.
1.Kļūt, parasti ļoti, vārgam. Savārgt (1). Arī saslimt.
PiemēriViņš [E. Veidenbaums] sagura un sanīka, lasot un rakstot Kalāču ābolu klētiņā..
- Viņš [E. Veidenbaums] sagura un sanīka, lasot un rakstot Kalāču ābolu klētiņā..
- Māte sanīkusi, klepoja visu nakti, neļāva nevienam aizmigt.
- Tēvs esot tāds sanīcis, nevarot ne ēst, ne strādāt. Reizēm uznākot sāpes..
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos. Ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
Piemēri..kolēģis, redz, pusotru mēnesi darbnīcās sanīka, kamēr vajadzīgās rezerves daļas diez kur samangoja.
- ..kolēģis, redz, pusotru mēnesi darbnīcās sanīka, kamēr vajadzīgās rezerves daļas diez kur samangoja.
Avoti: 7-1. sējums