saplaucēt
saplaucēt [saplaûcēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst.
Piemēri..saule upes līčos.. saplaucējusi ziedu tūkstošus..
- ..saule upes līčos.. saplaucējusi ziedu tūkstošus..
- pārn. ..mozaīķi, keramiķi.. saplaucē ziedus stiklā, cementā, kokā..
- pārn. Tas ir tikai solījums.., bet tas saplaucē cerības, un cilvēkam sāk likties, ka pasaulē vēl ir daudz vietas brīnumiem.
Avoti: 7-1. sējums