saplūksnot
saplūksnot -oju, -o, -o, pag. -oju
saplūksnāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.parasti 3. pers.; intrans. Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru). Saplūksnoties.
PiemēriVecais vilnas lakats ir saplūksnojis.
2.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
PiemēriSaplūksnāts papīrs.
Avoti: 7-1. sējums