sapulcēt
sapulcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sapulcināt.
PiemēriSaimniecībā ierasts pirms katra atbildīgāka darba cēliena sapulcēt ļaudis, apspriesties visiem kopā.
Avoti: 7-1. sējums