saputināt
saputināt parasti 3. pers., -ina, pag. -ināja; trans.
1.Putinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriUz ceļa saputinātais irdenais sniegs viegli juka zem kājām.
1.1.Putinot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju).
Piemēri..gaudoja salts ziemas vējš. Bez mitēšanās viņš dzenāja palseno sniegu pa sētu no vienas vietas uz otru,.. saputinādams tādas sniega kaudzes, kas gandrīz sniedzās līdz ēku jumtiem.
Avoti: 7-1. sējums