Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saraudāt
saraudāt -raudu, -raudi, -raud, pag. -raudāju
1.trans.; parasti divd. formā: saraudāts Stipri, arī ilgāku laiku raudot, izraisīt (acīs, sejā) piesarkumu, pietūkumu.
PiemēriMāte sarkanām acīm pavērās Jurī. Tik saraudātas acis Juris nekad nebija redzējis.
2.intrans. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt. Ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriVisu dienu saraudāju.
Avoti: 7-1. sējums