saskaņojums
saskaņojums -a, v.
3.Paveikta darbība, rezultāts → saskaņot3.
4.val. Valodas vienību saistījums, kurā tām ir viena un tā pati morfoloģiskā (parasti dzimtes, skaitļa, locījuma) forma.
PiemēriSaskaņojumā viens vārds gramatiski pielāgojas otram vārdam (jauns darbs, noteikts uzdevums..).
Avoti: 7-1. sējums