sasodīts
sasodīts -ais; s. -a, -ā
sasodīti apst., sar.
1.Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
Piemēri«Sasodītais kurpnieks uzšuvis mazākus zābakus. Ja es viņu sastaptu, es viņam gan parādītu, bendes maisam!» lādējās Kalējs..
1.1.lietv. nozīmē: sasodītais, -ā, v.; sasodītā, -ās, s. Tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
PiemēriNo turienes nāca vienmērīga, gara elpošana... «Guļ, sasodītais.»
2.izsauk. nozīmē: sasodīts [sa!sodīts, retāk !sasodīts]. Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
PiemēriUn ļaudis - kur viņi, sasodīts, pēkšņi tā steidzās, ka ne garām nevarēja vairs tikt!
3.apst. Ļoti. Ārkārtīgi.
Piemēri«Klausieties! Mums taču sasodīti laimējies» puisis pasita gaisā skaļu knipi.
Avoti: 7-1. sējums