saspīlēts
saspīlēts -ais; s. -a, -ā
saspīlēti apst.
1.Divd. → saspīlēt.
2.Tāds, kurā ir saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
PiemēriMēģinādama sākt uzbrukumu revolūcijai, cara patvaldība gatavojās 25. novembrī izsludināt Vidzemē kara stāvokli. Situācija Latvijā bija ļoti saspīlēta.
3.Tāds, kas ir sasniedzis augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
PiemēriSkolā jau ilgāku laiku valdīja saspīlēts uztraukums. Pēdējās klases skolnieki liedzās izpildīt uzlikto sodu..
4.Nedabisks, neatraisīts (parasti par balsi).
Piemēri«Izbeidziet kauties... huligāns tāds!» Es dzirdu pati savu augsti saspīlēto balsi.
Avoti: 7-1. sējums