sastrēgt
sastrēgt -strēdzu, -strēdz, -strēdz, pag. -strēdzu, arī -strēgstu, -strēgsti, -strēgst, pag. -strēgu; intrans.
1.Iestrēgt (kur) lielākā daudzumā.
Piemēri..vērojam apsnigušos kalnus, aizputinātos ceļus, sastrēgušās mašīnas..
- ..vērojam apsnigušos kalnus, aizputinātos ceļus, sastrēgušās mašīnas..
- Baiļu pārņemtie cilvēki brāzās atpakaļ un sastrēdza viaduktā.
- Asinīm sastrēgstot, kāju apkārtmērs kļūst lielāks..
1.1.pārn. Saspringt [1] (2).
Piemēri«Tas nedrīkst notikt,» visa viņa būtne sastrēdza pretestībā. «Man jāatrod vainīgais.»
- «Tas nedrīkst notikt,» visa viņa būtne sastrēdza pretestībā. «Man jāatrod vainīgais.»
- Zālē bij smags, sastrēdzis klusums, tie [klausītāji] sēdēja drūmi, saduguši, laikam drusku pārsteigti.
2.parasti 3. pers. Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
Piemēri«Nokavēsies siens, nāks virsū rudzi, sastrēgs darbi. Nedod dievs tāda krusta!»
- «Nokavēsies siens, nāks virsū rudzi, sastrēgs darbi. Nedod dievs tāda krusta!»
- Andis pie Inetas iegriezās vairs reti - viņam darbā šis un tas sastrēdzis.
Avoti: 7-1. sējums