sastrēgt
sastrēgt -strēdzu, -strēdz, -strēdz, pag. -strēdzu, arī -strēgstu, -strēgsti, -strēgst, pag. -strēgu; intrans.
1.Iestrēgt (kur) lielākā daudzumā.
Piemēri..vērojam apsnigušos kalnus, aizputinātos ceļus, sastrēgušās mašīnas..
1.1.pārn. Saspringt [1] (2).
Piemēri«Tas nedrīkst notikt,» visa viņa būtne sastrēdza pretestībā. «Man jāatrod vainīgais.»
2.parasti 3. pers. Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
Piemēri«Nokavēsies siens, nāks virsū rudzi, sastrēgs darbi. Nedod dievs tāda krusta!»
Avoti: 7-1. sējums