Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
satrīcēt
satrīcēt -trīcu, -trīci, -trīc, pag. -trīcēju; intrans.
Sākt, parasti pēkšņi, trīcēt. Īsu brīdi trīcēt.
PiemēriBeidzamos teikumus rakstot, kāds ir pagrūstījis solu, meitenei roka satrīcējusi, un burti iznākuši nedroši.
Avoti: 7-1. sējums