savirzīt
savirzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.).
PiemēriSavirzīt grīdas dēļus.
Avoti: 7-1. sējums