saviļņojums
saviļņojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → saviļņot1.
2.Spēcīgs emocionāls stāvoklis.
PiemēriPriecīgs saviļņojums.
- Priecīgs saviļņojums.
- Skumjš saviļņojums.
- Mute ciet, bet kakla iedobītē pulsē, it kā sirds tur būtu iekāpusi. No smagā darba, saprotams, ne jau no saviļņojuma, Juta nodomā.
- Viņš sāka savu uzrunu skanīgā balsī, bet negaidot aizsmaka, un tas varbūt izklausījās jocīgi, bet noticis bija aiz godīga saviļņojuma, un klausītājos neviens nesmējās..
Avoti: 7-1. sējums