savārpot
savārpot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
PiemēriRudzi tai vasarā bija agri savārpojuši, un tie šūpojās vējā kā bezgalīgs zaļš jūras klajš.
Avoti: 7-1. sējums