savīstīt
savīstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vīstot satīt.
PiemēriSameklēju cepuri... Savīstu kamolā un palieku zem galvas.
- Sameklēju cepuri... Savīstu kamolā un palieku zem galvas.
- Bet no Freda mučkulī [muskulī] savīstītā plikādas kažociņa.. skanēja.. jaunpiedzimušo rukšu nepieklājīgi skaļā urkšķēšana.
- Helēna drīz parādījās rūtainā kleitiņā, brūnām brezenta kurpēm kājā, ar savīstītu vilnas jaku uz rokas.
1.1.Vīstot iesaiņot, arī satīt (ko, piemēram, drānā, papīrā).
PiemēriViņa izvelk no savu lakatu apakšas baltā drāniņā savīstītu žāvētu cūkas stilba gabalu..
- Viņa izvelk no savu lakatu apakšas baltā drāniņā savīstītu žāvētu cūkas stilba gabalu..
- Viņš pavīpsnāja, iedomādamies, kā Leonīds iet pa ielu, iespiedis padusē avīžu papīros savīstītu tantes servīzi..
- Vilka vēss vējš, un man bij patīkami mātes lielajā mīkstajā lakatā. Dienā es to nebūtu ļāvis siet sev apkārt ne par ko, bet nu, tumsā, es biju savīstīts kā pupu kūlis.
Stabili vārdu savienojumiSavīstīt dūres.
- Savīstīt dūressar. — Sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
Avoti: 7-1. sējums