skolotājs
skolotājs -a, v.
skolotāja -as, s.
1.Darītājs → skolot1.
2.Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
PiemēriStingrs skolotājs.
- Stingrs skolotājs.
- Prasīgs skolotājs.
- Jaunāko klašu skolotājs.
- Vidusskolas skolotājs.
- Mūzikas skolas skolotājs.
- Matemātikas skolotājs.
- Vēstures skolotājs.
- Skolotāju istaba.
- «Serobs saka, ka viņš kādreiz pats būšot skolotājs. Sēdēšot klasē pie galda un mācīšot citiem lasīt un rakstīt.»
- Viņa atnāca strādāt par skolotāju tai ģimnāzijā, kur es mācījos. Pasniedza latviešu valodu un bija mūsu klases audzinātāja.
- Initas Skaras domās skolotāja darbs vienmēr bija saistījies ar klasi un burtnīcu labošanu..
Stabili vārdu savienojumiPagasta skolotājs. Skolotāju institūts.
- Pagasta skolotājs vēst. — Pagastskolotājs.
- Skolotāju institūts — Mācību iestāde, kurā iegūst nepabeigtu augstāko pedagoģisko izglītību.
- Skolotāju seminārs vēst. — Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
3.Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
PiemēriPar viņu [jauno ārstu] skolotāju te [klīnikā] kļuvis profesors.., liekot mācīties tālāk, pats vadot viņu zinātniskos darbus.
- Par viņu [jauno ārstu] skolotāju te [klīnikā] kļuvis profesors.., liekot mācīties tālāk, pats vadot viņu zinātniskos darbus.
- Šo studiju beigušie aktieri veidojušies un izauguši [Eduarda] Smiļģa tiešā un dziļā ietekmē un arī šodien mākslā nav aizmirsuši skolotāja principus.
Avoti: 7-1. sējums