skurbums
skurbums -a, v.; parasti vsk.
1.Stāvoklis → skurbt1. Reibums (1).
Piemēri..braukšana skurbumā pārvērtusies Piņģerotam par tādu kā sportu. Viņš lielījās, ka viņu pavadot laime, ne reizes neesot noķerts!
- ..braukšana skurbumā pārvērtusies Piņģerotam par tādu kā sportu. Viņš lielījās, ka viņu pavadot laime, ne reizes neesot noķerts!
- Izdzertais vīns lēni kāpa Inai galvā. Vieglais skurbums aizdzina pēdējo satraukumu..
- Juhans pacēla galvu, un tikai tagad viņa skurbuma apmiglotais skatiens pamanīja Valdi.
- pārn. Kad bija pagaisis pirmais naida skurbums, Tomu pēkšņi sagrāba savā varā bailes.
2.Stāvoklis → skurbt2. Reibums (2).
PiemēriLīksmes skurbums.
- Līksmes skurbums.
- ..Viktorija [sieva] atsviesta galīgi atpakaļ, pazemota vairāk par manas vecmāmiņas laika sievietēm, tup mājās, dara visu, bet Madis [vīrs] savā spītīgajā uzvaras skurbumā arī nejūtas laimīgs.
Avoti: 7-1. sējums