skurbīgs
skurbīgs -ais; s. -a, -ā
skurbīgi apst.
1.Tāds, kas skurbina (1). Skurbs (1).
PiemēriBet vakars pār selgu kad sarkani blāv, Sniedz ievas mums skurbīgas balvas...
- Bet vakars pār selgu kad sarkani blāv, Sniedz ievas mums skurbīgas balvas...
- Es nejūtu vīna garšu Saldu, skurbīgi rūgtu, Bet redzu tā ķekaru smagu, Daiļas vīnkopes plūktu.
- Patiesa mīlestība nav skurbīga, ātri gaistoša smarža, bet neizdzēšams zīmogs, pat nāvei nav pār to varas.
2.Tāds, kas skurbina (2). Skurbs (2).
Avoti: 7-1. sējums