Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slepenīgs
slepenīgs -ais; s. -a, -ā
slepenīgi apst., reti
Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties slepeni.
PiemēriNoslēgts un slepenīgs viņš ir bijis no laika gala.
Avoti: 7-1. sējums