Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slēpt
slēpt slēpju, slēp, slēpj, pag. slēpu; trans.
1.Likt, arī glabāt (ko) tā, lai citi (to) nevar ieraudzīt, atrast.
PiemēriSlēpt personiskās vēstules.
1.1.Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
PiemēriPartizāņu vienībā bija arī mans brālēns, mūsu kaimiņi,.. slēpām viņus, kad pārāk trakoja soda ekspedīcijas.
1.2.Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
PiemēriSlēpt seju aiz plīvura.
1.3.Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības.
PiemēriSlēpt seju no asa vēja.
2.Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
PiemēriSlēpt patiesību.
2.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
PiemēriSlēpt dusmas.
2.2.pārn. Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
PiemēriUpe.. mierīga, bet tās plūdums slēpa sevī savādas, vārdā nenosaucamas alkas.
3.parasti 3. pers. Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) — parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
Piemēri..zeme savos dziļumos slēpj Baltijas bagātību - četras piektdaļas no visas pasaules dzintara krājumiem.
Stabili vārdu savienojumiSlēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī. Slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās).
Avoti: 7-1. sējums