smaidīgums
smaidīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → smaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņa vienmēr pašpārliecinātais smaidīgums pazudis, seja liekas stūraina un asa, acis iegrimušas dziļāk.
- Viņa vienmēr pašpārliecinātais smaidīgums pazudis, seja liekas stūraina un asa, acis iegrimušas dziļāk.
- Pelēkzilajās acīs pilnīgi izzudis jaunības gadu bezrūpīgais smaidīgums.
Avoti: 7-2. sējums