spocīgs
spocīgs -ais; s. -a, -ā
spocīgi apst.
1.Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Dīvains, savāds. Rēgains. Spokains.
PiemēriSpocīga mēness gaisma.
2.niev. Tāds, kas ar ko dīvainu, neparastu izraisa, parasti negatīvu, attieksmi, arī nesapratni.
Piemēri..ģērbušās [meitenes ballē] kā nu kura, dažas izskatījās gaužām spocīgas, tās, kuras sevišķi gribējušas izcelties, laikam jau centušās līdzināties lepnām dāmām un jaunkundzēm.
Avoti: 7-2. sējums