spodrība
spodrība -as, s.; parasti vsk.
Pilnīga tīrība, sakoptība.
PiemēriŠie pagājušu laiku liecinieki [mēbeles] piešķīra istabiņai savādu, godīgu izskatu, kuru vēl pavairoja visur redzamā spodrība.
- Šie pagājušu laiku liecinieki [mēbeles] piešķīra istabiņai savādu, godīgu izskatu, kuru vēl pavairoja visur redzamā spodrība.
- Stikls un vāpētās keramikas plāksnītes izceļ spodrību un kārtību, tāpēc šos materiālus izmanto telpās, kur ir augstas higiēniskās prasības.
- Jābrīnās, cik daudz pa rudeni un ziemu dārzā sakrājies visādas lūžņas. Jātīra, steigšus jāķeras pie darba. Spodrības nedēļa arī jau pie durvīm.
Avoti: 7-2. sējums