sprakšķis1
sprakšķis -ķa, v.
Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Spraksts.
PiemēriPiemetu ugunskurā vēl dažus skujotus zarus, un klusumu pārtrauc sausi sprakšķi.
- Piemetu ugunskurā vēl dažus skujotus zarus, un klusumu pārtrauc sausi sprakšķi.
- Izžuvušais koks lūza tajā vietā, kur nagla to turēja pie plankas, - lūza ar sausu, skaļu sprakšķi.
- Zaros un stumbros kaut kas knikšķ un sprakst, bet tie nav sala sprakšķi, tur sāk lodāt pavasara jausmas.
Avoti: 7-2. sējums