Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sprakšķis2
sprakšķis -ķa, v.
1.Sprakšķu dzimtas vabole, kuras kāpuram ir iedzeltens, posmots, ciets ķermenis.
PiemēriTumšais sprakšķis.
2.dsk.; zool. Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni.
PiemēriSprakšķu dzimtā.. ir nelielas līdz vidēji lielas vaboles.. Kāpuri ir gari, tievi, iedzelteni, ar 3 pāriem kāju, ļoti cieti, tāpēc tos sauc par drātstārpiem.
Avoti: 7-2. sējums