sprakšķēt
sprakšķēt parasti 3. pers., sprakšķ, pag. sprakšķēja
sprakšēt parasti 3. pers., sprakš, pag. sprakšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu). Atskanēt šādam troksnim. Sprakstēt.
PiemēriPavardā sprakšķēja sausa bērza šķilas, un istabā vilnīja tīkams siltums..
- Pavardā sprakšķēja sausa bērza šķilas, un istabā vilnīja tīkams siltums..
- ..jau otro dienu salst, ka sprakšķ vien.
- Ķemme sprakšķēja, kad otrs frizieris to vilka cauri kastaņbrimajiem, biezajiem Margas matiem.
- ..krāsnī sprakšēja.. zaļi egļu zari.
Avoti: 7-2. sējums