spurīgs
spurīgs -ais; s. -a, -ā
spurīgi apst.
1.Spurains1.
Piemēri..tāpat kā visās lauku mājās, arī Varslavānos ir viens, kas nebrāķē nekādu lomu, pat nieka spurīgu ķīsēnu vai raibmuguri grunduli.
2.Spurains2.
PiemēriArī Elga iet uz savu arodskolu. No formas cepures izspraukušās tievas, spurīgas bizītes..
5.sar. Spurains5.
Piemēri«Ar tevi pēdējā laikā grūti sarunāties. Tu esi kļuvis tik spurīgs kā no ūdens izvilkts ķīsis, nenāc nemaz tuvumā.»
Avoti: 7-2. sējums