spurīgs
spurīgs -ais; s. -a, -ā
spurīgi apst.
1.Spurains1.
Piemēri..tāpat kā visās lauku mājās, arī Varslavānos ir viens, kas nebrāķē nekādu lomu, pat nieka spurīgu ķīsēnu vai raibmuguri grunduli.
- ..tāpat kā visās lauku mājās, arī Varslavānos ir viens, kas nebrāķē nekādu lomu, pat nieka spurīgu ķīsēnu vai raibmuguri grunduli.
2.Spurains2.
PiemēriArī Elga iet uz savu arodskolu. No formas cepures izspraukušās tievas, spurīgas bizītes..
- Arī Elga iet uz savu arodskolu. No formas cepures izspraukušās tievas, spurīgas bizītes..
4.Spurains4.
Piemēri..spurīgie paegļi laipni piedāvāja sūrās, spēka pilnās ogas..
- ..spurīgie paegļi laipni piedāvāja sūrās, spēka pilnās ogas..
5.sar. Spurains5.
Piemēri«Ar tevi pēdējā laikā grūti sarunāties. Tu esi kļuvis tik spurīgs kā no ūdens izvilkts ķīsis, nenāc nemaz tuvumā.»
- «Ar tevi pēdējā laikā grūti sarunāties. Tu esi kļuvis tik spurīgs kā no ūdens izvilkts ķīsis, nenāc nemaz tuvumā.»
- Tīri spurīgs Sīlis iegāja arī kūtī.
- Anna Ozola kā apvainota spurīgi saraustīja mēteli..
Avoti: 7-2. sējums