Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
spārdīties
spārdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni. Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
PiemēriSakampis rokām vēderu, arī Agris novēlās zemē, sāka vāļāties un spārdīties man pie kājām..
  • Sakampis rokām vēderu, arī Agris novēlās zemē, sāka vāļāties un spārdīties man pie kājām..
  • Aitas bija saspiedušās barā un atgaiņāja uzbāzīgās mušas, spārdīdamās kājām.
  • Kad pievilkām āmi, izrāvām to sausumā - varējām aplūkot savu necerēti dižo lomu: starp sīkām raudinām spārdījās varens taimiņš.
  • Andrītim viena kāja apauta, otra plika spārdās pa gaisu. Zeķe pazudusi, tepat bija abas, tagad vienas nav.
  • pārn. ..mašīna nekust no vietas. Motors spārdās un šķauda, bet nestrādā.
2.parasti 3. pers. Vairākkārt spert (par zibeni, pērkonu).
Piemēri..lietus sāka gāzt kā ar spaiņiem. Pērkons spēra un spārdījās gandrīz bez pārtraukuma.
  • ..lietus sāka gāzt kā ar spaiņiem. Pērkons spēra un spārdījās gandrīz bez pārtraukuma.
Stabili vārdu savienojumiLausks spārdās (arī spārda, sper, sprēgā).
Avoti: 7-2. sējums