spēt
spēt spēju, spēj, spēj, pag. spēju; trans.
1.Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt1.
PiemēriSpēt iet.
Stabili vārdu savienojumi(Tikko) spēt (arī varēt) pavilkt elpu.
1.1.intrans.
PiemēriŠad tad ieskanējās pavisam nogurušas balsis: «Skolotāj, mēs vairs nespējam!»
1.2.Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) — par dzīvniekiem, augiem.
PiemēriBebrs spēj uzturēties zem ūdens 15 minūtes, nonirt bez gaisa atjaunošanas līdz 250 m.
1.3.Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
PiemēriViss dzīvais eksistē tikmēr, kamēr tas spēj pielāgoties vides maiņām.
1.4.Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
PiemēriTomēr pat Vedinga konsekventais pesimisms šodien nespēja sabojāt Bērsona omu.
2.parasti 3. pers. Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt2.
PiemēriMaksimālais ātrums, ko spēj attīstīt automobilis, pirmkārt atkarīgs no motora jaudas.
Avoti: 7-2. sējums