spīgot
spīgot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Atstarojot gaismu, mirgot. Spīguļot.
PiemēriNu laistās zāle, Nu mirgo un spīgo...
- Nu laistās zāle, Nu mirgo un spīgo...
- Pirkstos viņam spīgoja dārgi zelta gredzeni.
- Pār mežu medains mēness spīgo..
1.1.Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
PiemēriVitrāžas karājās starp kolonādes akmens lokiem. No saulainā pagalma cauri krāsainajiem stikliem spīgodama krita gaisma.
- Vitrāžas karājās starp kolonādes akmens lokiem. No saulainā pagalma cauri krāsainajiem stikliem spīgodama krita gaisma.
- Pieci zelta saules stari.. Pretī spīgo nikniem nažiem, Debess augstē [augstumā] uzšaudamies.
1.2.Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
PiemēriLapu zaļums spīgo saulē.
- Lapu zaļums spīgo saulē.
1.3.Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
PiemēriJūrmalas ciemi jau laidās snaudā, tikai šur tur māju logos vēl spīgoja pa retai ugunij.
- Jūrmalas ciemi jau laidās snaudā, tikai šur tur māju logos vēl spīgoja pa retai ugunij.
- ..visās krūmu pacerēs jāņtārpiņi spīgo.
1.4.Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās). Būt redzamam (par acu spīdumu).
Piemēri..Pablo pamodies.., Melnās acis atkal spīgo saulē..
- ..Pablo pamodies.., Melnās acis atkal spīgo saulē..
- Gan pa labi, gan pa kreisi.. saredz spīgojam zaļganās vilku acis.
- ..Vectēvu rijā dejo velni, Svelmainām acīm spīgojot.
1.5.pārn. Izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par jūtām.
PiemēriAcīs spīgo naids.
- Acīs spīgo naids.
Avoti: 7-2. sējums