staipīt
staipīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt stiept1.
PiemēriStaipīt gumijas lenti.
- Staipīt gumijas lenti.
- Staipīt audumu.
- Jēkabs noraisīja siksnu no vēdera un staipīja to no visa spēka. Siksna netrūka.
- Viņa staipīja zīda zeķi un centās uzņemt norisušu valdziņu.
- Nepacietīgi viņš ar pirkstiem staipīja plušķaino bārdeli, kura, vaļā palaista, sarāvās..
- pārn. Trīcošās gaismas spožums staipīja strādājošo vīru ēnas dīvainos veidos uz nokvēpušām sienām.
Stabili vārdu savienojumiStaipīt (biežāk stiept) gumiju.
- Staipīt (biežāk stiept) gumiju idioma — vienk. Slinkot. Ļoti lēni, negribīgi ko darīt.
1.1.Vairākkārt velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, ka (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
PiemēriStaipīt lentes no vienas sienas uz otru.
- Staipīt lentes no vienas sienas uz otru.
- Staipīt brezentu pāri kravai.
2.Vairākkārt kustināt, iztaisnot (ķermeņa daļas), piemēram, lai vingrinātu (tās).
PiemēriVirsnieki nesteigdamies kāpj no vagoniem, staipīdami divu dienu brauciena laikā satirpušos locekļus.
- Virsnieki nesteigdamies kāpj no vagoniem, staipīdami divu dienu brauciena laikā satirpušos locekļus.
- ..kad Pēteris Lagzda brīnīdamies staipīja savus neveiklos, sastrādātos pirkstus, dzīslas džerkstēja ar nepatīkamu skaņu..
Stabili vārdu savienojumiStaipīt (arī snaikstīt) kaklu. Staipīt kaulus.
- Staipīt (arī snaikstīt) kaklu idioma — Vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt.
- Staipīt kaulus idioma — Staipīt locekļus.
3.sar. Ar pūlēm, grūtībām nēsāt (ko).
PiemēriSpēka saimniecei patiesi netrūka. Nav brīnums, ka jaunības gados staipījusi divpūru maisus pa dzirnavu kāpnēm.
- Spēka saimniecei patiesi netrūka. Nav brīnums, ka jaunības gados staipījusi divpūru maisus pa dzirnavu kāpnēm.
- Almiņai Gaujaskalnā bija piederējis sakņu dārzs, un Bērtulis vakaros tur staipīja piecdesmit spaiņus ūdens.
- Lielākie [bērni] staipīja un vāca mazākos..
Avoti: 7-2. sējums