staipīties
staipīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos
1.refl., parasti 3. pers. Refl. → staipīt1. Tikt staipītam.
PiemēriAdījums staipās.
- Adījums staipās.
1.1.Būt staipīgam (1).
PiemēriMedus staipās ap karoti.
- Medus staipās ap karoti.
2.parasti 3. pers. Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
Piemēri..aizkrāsnē lielā, dziļā gultā, pār kuras malām staipījās zirnāji, gulēja vecais saimnieka tēvs..
- ..aizkrāsnē lielā, dziļā gultā, pār kuras malām staipījās zirnāji, gulēja vecais saimnieka tēvs..
- ..ne katram arī gribējās.. mīcīties pāri vecajām tranšejām, kurās staipījās dzeloņstieples..
- Kas par to, ka staigāja vienos ielāpos un vīzēm sloksnes vien staipījās?
2.1.Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to daļām).
PiemēriKārklu saknes, tās staipījās visgarām un griežot izplosīja un izbojāja norakto [grāvja] malu.
- Kārklu saknes, tās staipījās visgarām un griežot izplosīja un izbojāja norakto [grāvja] malu.
2.2.pārn. Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.).
Piemēri..piepeši ieraudzījām.. baltas teltis, un zili dūmi ap tām staipījās.
- ..piepeši ieraudzījām.. baltas teltis, un zili dūmi ap tām staipījās.
- Bija pavasara vakars, tāds pavisam skaidrs un mierīgs, bez vēsmiņas, bez miglas lēvera, kurš tik bieži staipījās pāri jūras pilsētai.
- ..redzami balti mūri, pār kuriem staipās sarkanas uguns mēles.
3.Vairākkārt kustināt, iztaisnot savu ķermeni, piemēram, lai vingrinātu to.
PiemēriOtrā rītā viņš ilgi palika gultā... Tīksmīgi viņš staipījās pa gultu..
- Otrā rītā viņš ilgi palika gultā... Tīksmīgi viņš staipījās pa gultu..
- Nadīna prata labi peldēt. Izkāpusi no upes, purina garos matus, staipās un lokās..
- Suns nerēja, staipīdamies izlīda no būdas un paluncināja asti kā jau paziņam.
3.1.Tikt vairākkārt iztaisnotam (par ķermeņa daļu).
PiemēriVimba sparīgi grūda vārtiņus ciet, bet nevarēja aizslēgt: bars tur no ārpuses sagulis spraugā, kārstījās galvas un staipījās rokas..
- Vimba sparīgi grūda vārtiņus ciet, bet nevarēja aizslēgt: bars tur no ārpuses sagulis spraugā, kārstījās galvas un staipījās rokas..
3.2.Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
PiemēriStarp akmeni un ūdenī iegrimušu koku staipījās paprāvs iezilgans tārps. Tas kārdinoši izlocījās, apstājās un atkal pastiepās garumā.
- Starp akmeni un ūdenī iegrimušu koku staipījās paprāvs iezilgans tārps. Tas kārdinoši izlocījās, apstājās un atkal pastiepās garumā.
4.sar. Vairākkārt nesot, ceļot u. tml., ļoti pūlēties.
PiemēriMalku nest viņš vairs negāja, un, kad Grosts apjautājās, kāpēc nav bijis darbā, Janka atbildēja, ka viņš saraustījies, sāpot vēders un nekad vairs tur staipīties neiešot.
- Malku nest viņš vairs negāja, un, kad Grosts apjautājās, kāpēc nav bijis darbā, Janka atbildēja, ka viņš saraustījies, sāpot vēders un nekad vairs tur staipīties neiešot.
- Tāds jau drēģiešiem no seniem laikiem paradums: braukt uz dzirnavām vismaz diviem trim kaimiņiem kopā. Ērtāk staipīties ar maisiem, vieglāk pieskatīt zirgus..
Avoti: 7-2. sējums