steidzīgs
steidzīgs -ais; s. -a, -ā
steidzīgi apst.
1.Tāds, kas steidzas (1).
PiemēriSteidzīgs nācējs.
1.1.Raksturīgs tādam, kas steidzas (par kustību, virzīšanos). Arī ātrs.
PiemēriSākt iet steidzīgāk.
2.Tāds, kas steidzas (2).
Piemēri«Tur nu gan Strautiņš vainīgs - pārāk ātri sāka tos akmeņus lauzt. Steidzīgs bija.»
2.1.Tāds, ko veic ātri, tāds, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbību). Tāds, kas norisinās ātri.
PiemēriDažkārt Viktorijas prātu sagrābušas pašnāvības vēlmes, tikai tās šķitušas patlaban vēl nepieņemamas. Par melnu tumsu tomēr labāks steidzīgais, nogurdinošais darbs..
2.2.Straujš (par tempu, ritmu).
PiemēriŠinī [izrādes] ainā varētu vēlēties vienīgi to, lai pilsētas aizstāvji rīkotos mazliet trauksmaināk, lai viņu rīcība būtu straujāka,.. atbilstu notikumu steidzīgajam ritmam.
3.Tāds, kam nav laika (piemēram, kur ilgāk palikt, uzkavēties). Arī nevaļīgs.
PiemēriLaubes kungs vēl drusku pamīņājās, paraudzījās caur vārtiem pagalmā, tad paskatījās pulkstenī un kļuva steidzīgs.
3.1.Tāds, kurā izpaužas laika trūkums, nevaļa.
PiemēriSteidzīgs skatiens.
3.2.Tāds, kas ir saistīts ar laika trūkumu (par laikposmu).
Piemēri..lauku ļaudīm atkal sākās steidzīga darba diena.
Avoti: 7-2. sējums