Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
steķi
steķi -u, vsk. steķis, -ķa, v.
1.Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai — parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
PiemēriLikt malku uz steķiem.
2.Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) — (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs — uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
PiemēriLaivu steķi.
3.parasti vsk. Saspriegtu stīgu balsts (stīga instrumentiem).
Avoti: 7-2. sējums