steķi
steķi -u, vsk. steķis, -ķa, v.
1.Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
PiemēriLikt malku uz steķiem.
- Likt malku uz steķiem.
- ..pusē aizzāģētais baļķis stāvēja uz steķiem..
- «..šīs mājas pagrabā uz steķiem stāv alus muciņa.»
- Divas sievietes.., izklājušas uz krusteniski satapotu steķu balstīta galda izmazgātu baltu vilnu, to plūkāja un šķiroja.
- Četri zāģeri pie Rijnieka kokiem kurināja uguni zem steķī pakārtā katliņa..
2.Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
PiemēriLaivu steķi.
- Laivu steķi.
- Norūsējis un piekusis tāljūras kuģis ostā ienāca rīta pusē. Nedaudzie sagaidītāji skraidīja pa steķiem, vicināja puķu pušķus un smaidīja.
- Garām braukāja motorlaivas, mazi pasažieru kuģīši. Kilometru lejāk bija piestātne, steķi. Tur kuģīši piebrauca, uzņēma kravu, devās tālāk.
- Arī kuģītis laikam apskaistas, tas notaurē un šņākdams raisās vaļā no steķa.
3.parasti vsk. Saspriegtu stīgu balsts (stīga instrumentiem).
Avoti: 7-2. sējums