Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
strīpa
strīpa -as, s.; sar.
1.Svītra.
PiemēriKrūzes dibens no ilgas lietošanas bija kļuvis tumšs, bet ap kaklu tai vēl koši mirdzēja zaļa strīpa ar baltiem punktiņiem blakus.
  • Krūzes dibens no ilgas lietošanas bija kļuvis tumšs, bet ap kaklu tai vēl koši mirdzēja zaļa strīpa ar baltiem punktiņiem blakus.
  • Iztālēm atspīdēja sveķiem aplipušās strīpas, ko viņš priežu rudajos stumbros bija iegriezis ar savu atsveķotāja nazi.
  • Vējš paķēra pēļus un nevērtīgos graudus un nesa tos uz durvju pusi platā, vienādā strīpā.
  • Ar pelnu strīpu Uz pasaules zīmēts mans nākums, Jo pie uguns un tikai ar uguni Es esmu mācīts.
Stabili vārdu savienojumi
2.Rinda.
Piemēri«Jūs divi [pļāvēji] - kad tiekat malā, ejiet, appļaujiet avoksnāju un apkapājiet ap krūmiem, tā kā tā tur strīpā nevar izstiepties.»
  • «Jūs divi [pļāvēji] - kad tiekat malā, ejiet, appļaujiet avoksnāju un apkapājiet ap krūmiem, tā kā tā tur strīpā nevar izstiepties.»
  • Tālu tālu strīpā sastājušies stabi, pat stieples nevar saskatīt. Šķiet, stabi vien, samieti tāpat sniegā un stāv.
  • Uzmetis vērīgu aci tumšajiem aizpurva siliem, kas pamalē zilgojās garā strīpā, vīrs apgriezās un devās.. salas dziļumā.
Stabili vārdu savienojumiTurēties strīpā.
Stabili vārdu savienojumiBūt uz strīpas, arī būt strīpā. Tikt uz strīpas, arī tikt strīpā.
Avoti: 7-2. sējums