stulbums
stulbums -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → stulbs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stulbība (1). Arī muļķība1.
PiemēriKam draud citkārt labsirdīgais tukumnieku bataljona komandieris? Debesīm, nāvei vai tiem, kuru stulbums dzinis nāvē viņa strēlniekus..
- Kam draud citkārt labsirdīgais tukumnieku bataljona komandieris? Debesīm, nāvei vai tiem, kuru stulbums dzinis nāvē viņa strēlniekus..
- Pārāk bieza krīta kārta ir balsinātāja stulbuma apliecinājums.
- Telēns savā stulbumā uzgājis uz tāda kumšķa [purvā] un sāk grimt..
2.Stulbība2.
Piemēri«Es nesaprotu,» viņš teica.., «kas tas par stulbumu: likt vienu un to pašu plati divreiz.»
- «Es nesaprotu,» viņš teica.., «kas tas par stulbumu: likt vienu un to pašu plati divreiz.»
- Droši vien šī prasme pazviegt par kreņķiem un stulbumiem palīdz saglabāt dzīvošanas prieku.
Avoti: 7-2. sējums