Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stulmeņi
stulmeņi -ņu, vsk. stulmenis, -ņa, v.
Stulmzābaki.
PiemēriAlfrēds ar stulmeņiem brien grantī bez rūpēm - porainā cūkas āda un rupja linu auduma auti pārāk nesutina kājas.
  • Alfrēds ar stulmeņiem brien grantī bez rūpēm - porainā cūkas āda un rupja linu auduma auti pārāk nesutina kājas.
  • ..uz rudens pusi viņš no agra rīta līdz vēlam vakaram nenovilka no kājas smagos, izturīgos juhtādas stulmeņus.
  • Karavīri zilajās cepurēs, galifē biksēs, stulmeņos un ar revolveri pie sāna nemitīgi kustējās un norīkoja sargus un gūstekņus.
Avoti: 7-2. sējums