stundīgs
stundīgs -ais; s. -a, -ā; reti
stundīgi apst.
Nepārtraukts, pastāvīgs.
PiemēriViņš šodien stundīgi strādāja.
- Viņš šodien stundīgi strādāja.
- «..tev stundīgi viņļauži [viņļaudis] priekš acīm, stundīgi tu redzi viņu lepno dzīvokli un visu viņu pārpilnību saimniecībā..»
- Kopš Antons iegula, Alisei.. vajadzēja vārīt, pasniegt ēdienu, mainīt veļu, mazgāt un vēl stundīgi uzturēt un apliecināt cerību [ka Antons izveseļosies].
Avoti: 7-2. sējums